Rīt mūsu pilsētā notiks barikāžu piemiņas pasākums. Tas ir
tradicionāls pasākums, kas Liepājā ik gadu notiek 20.janvārī. Barikāžu atceres
pasākumu tradicionāli atbalsta arī Zemessardzes 44.bataljons. Mēs pasākumu
nodrošināsim ar lauku virtuvi. Lai apmeklētājiem būtu iespēja sasildīties,
piedāvāsim karstu tēju un biezputru. Plus šajā pasākumā plānojam arī
Zemessardzes rindās uzņemt vairākus jaunos zemessargus. Viņi nodos svinīgo
zvērestu.

Tieši barikāžu piemiņas pasākuma laikā jaunos zemessargus
savās rindās uzņemsim tādēļ, ka šo soli gribam ieviest kā tradīciju. Lai
popularizētu Zemessardzi. Vēlamies, lai zvēresta nodošana nenotiktu vis
klusiņām vien savā lokā, bet gan svinīgos apstākļos. Jo vēlamies, lai cilvēki
saprot, ka Zemessardze ir tā pati tauta – tā tautas daļa, kas gatava ar
ieročiem rokās aizstāvēt mūsu valsti.

Zemessardzei un zemessargiem barikāžu atceres pasākums ir
viens no stūrakmeņiem un svarīgajiem notikumiem, uz kā struktūra balstīta. Jo
barikādes, kā zināms, notika vēl tajā laikā, kad Zemessardze vēl nebija
izveidota, kad tā tikai tapa. Tas bija pats pirmsākums, kā dēļ tas ir īpaši
svarīgs notikums mums kā organizācijai un ikvienam zemessargam personiski.

Man kā bataljona komandierim barikāžu atceres pasākums ik
gadu ir svarīgs un zīmīgs notikums. Tā ir iespēja zemessargiem atgādināt par
mūsu vēsturi, jo ir daudz jaunu cilvēku, kuri tajā laikā vēl pat nebija piedzimuši,
līdz ar ko daudz ko varbūt nezina par tā laika notikumiem. Tāpat barikāžu
atceres pasākums ir iespēja audzināt patriotismu. Zemessargi taču ne tikai
skrien pa mežu un šauj, bet arī novērtē vēstures notikumus, lai izprastu, kāpēc
mēs esam un kā Zemessardze veidojusies.

Es pats barikāžu laikā vēl biju skolnieks. Barikāžu
pasākumos diemžēl nepiedalījos. Vecums jau man it kā bija pietiekams, taču
mācījos tādā skolā, kur vadība bija pietuvināta interfrontei, līdz ar ko
patriotisms netika popularizēts. Pats vien sekoju līdzi notikumiem.

Ja būtu bijis tajā laikā vairāk prāta, protams, būtu
rīkojies savādāk. Ja laiku pagrieztu atpakaļ, tad gan es būtu daudz aktīvāks –
iesaistītos notikumos, aicinātu to darīt arī citus. Protams, ar barikādēm
saistītas aktivitātes toreiz notika arī Liepājā, bet lielākās aktivitātes
risinājās Rīgā. Un turp devās par manis pāris gadus vecāki aktīvisti, piemēram,
studenti.

Manuprāt, gan jauniešiem, gan pieaugušajiem ne tikai
barikāžu piemiņas laikā, bet ikdienā būtu nepieciešams vairāk interesēties par
mūsu valsts vēsturi. Par visu laiku vēsturi, tajā skaitā par barikāžu laiku. Ir
jāmēģina izprast procesus un notikumus, jāzina savas zemes vēsture, un tad jau
izkristalizēsies būtiskākais, kā mēs katrs varam būt savai valstij noderīgi.
Viens no veidiem ir iestāties Zemessardzē.

Domāju, ka šogad saistībā ar notikumiem Ukrainā barikāžu
atceres laiks ir īpaši būtisks. Ja 90.gadā mūsu tauta pierādīja, ka var būt
vienota arī pret pārspēku, tad arī tagad mums nevajadzētu pakļauties svešai
propagandai, klausīties, cik esam nevarīgi un niecīgi. Tā vietā ir jāsaprot, ka
vienotībā ir spēks. Šeit es domāju vienotību, nevis saistību ar politiku.

Ikviens no 18 gadu vecuma var iestāties Zemessardzē.
Protams, vienmēr esam priecīgi, ja uz Zemessardzi atnāk puiši un meitenes, kas
pirms tam jau bijuši Jaunsardzē. Taču nekas jau nav nokavēts – Zemessardzē var
iestāties jebkurā vecumā, jo nepieciešamās iemaņas var apgūt.