Nellija Šterna, dzimusi 1990. gada 4. maijā

Grūti pateikt, tieši kurā laikā sāku apjaust, ka esmu dzimusi Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā. Droši vien tad, kad par to stāstīja vecāki, kā arī par šo nozīmīgo notikumu runāja skolā.

Ģimenē un draugu lokā smejamies, ka par godu man valstī ir izkārti karogi.

Man ir tā iespēja vienā dienā svinēt divas dzimšanas dienas. Divi svētki vienā!

Latvijas dzimšanas diena, protams, ir 18. novembris, taču arī 4. maijs ir tikpat nozīmīgs datums.

Latvija ir zeme, kurā esmu dzimusi un augusi. Vairākus mēnešus esmu padzīvojusi ārzemēs, taču ļoti vilka atpakaļ uz dzimteni. Te taču ir mājas!

Ārzemēs ir pavisam cita atmosfēra un cilvēku mentalitāte. Šeit mani pavisam noteikti iedvesmo daba – koki, kalni, lejas, upes. Tādas dabas kā Latvijā nekur citviet nav.

Ar savu valsti lepojos ikreiz, kad mūsu sportisti gūst panākumus.

Protams, jaunām ģimenēm šeit dzīvot nav viegli, jo algas nav lielas. Taču, ja uz to piever acis, tad dzīvei Latvijā ir vairāk plusu nekā mīnusu.

Esmu māmiņa dēliņam Mikum, kuram augustā apritēs trīs gadi. Pavisam noteikti vēlos, lai arī viņš izaugot savu nākotni saista tikai ar Latviju. Negribu, lai dēls dotos kaut kur svešumā.

Savai valstij tās otrajā dzimšanas dienā novēlētu, lai cilvēki šeit ir smaidīgi, godīgi, lai katru dienu dzīvo kā pēdējo un lai enerģiju un prieku smeļas no dabas, kas mums ir ļoti skaista. Lai esam laimīgi un veseli!

Dairis Palaps, dzimis 1990. gada 4. maijā

Sešus gadus nodzīvoju Somijā un Latvijā atgriezos tikai pirms gada. Atpakaļ vilka tas, ka šeit ir manas mājas.

Somijā nejutos kā mājās – tā tomēr ir sveša zeme, sveša valoda, kultūra. Pie tā grūti pierast, lai gan nedaudz biju apguvis somu valodu.

Man pietrūka draugu, dzimtās valodas un ģimenes.

Jā, Somija ir labklājīgāka valsts, taču pēc atgriešanās mājās arī šeit man ir daudz darba celtniecībā, ar visiem pasūtījumiem pat nespēju tikt galā. Te man klājas gluži labi.

Manuprāt, Latvijai tagad ir labs Valsts prezidents, bet Saeimas sastāvu gan prasītos pamainīt. Lai tur nav tikai tukši runātāji, bet arī darītāji.

Lepnumu par savu valsti izjūtu, piemēram, kad mūsu sportisti gūst panākumus. Lepojos arī, ka Liepāja 2027. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Citā pilsētā un valstī es nevēlētos dzīvot.

Latvijai novēlētu lielāku izaugsmi, lai valsts attīstās, kāpina eksporta apjomus un lai pieaugtu iedzīvotāju labklājība.