Intervija ar Latvijas Biškopības biedrības Liepājas nodaļas vadītāju Gati Grauduži.

– Kāda Latvijas medus ražotājiem ir situācija ar produkcijas noietu?

– Biteniekiem, kuriem lielāka saimniecība un saimju vairāk, uzkrājumi ir jau no iepriekšējiem gadiem.

Agrāk daļa saimnieku medu eksportēja, viens otrs tirgoja vairumā, bet šī darbība pagājušogad, aizpagājušogad apsīka.

Palēnām tirgus kustas, medu pērk arī tagad, tikai – kā no kura.

– Uz kurām valstīm agrāk to eksportēja?

– Tirgus bija mainīgs. Medus dots uz Lietuvu, tālāk no turienes uzpircēji tirgoja uz Vāciju, Dāniju, cik esmu dzirdējis.

Dažs bitenieks uz ārzemēm veda pa taisno; katrs meklēja kādu savu veidu medu realizēt.

– Kam jūs pārdodat savu ražu?

– Es cenšos tirgot pats tepat uz vietas, bet iepriekš nedaudz pārdevu arī vairumā, tikai nezinu, uz kurieni manu medu aizveda tālāk.

Mana drava nav tik liela, ap 100 saimēm, bet tāpat jau medus palēnām sāk uzkrāties.

– Kas ir Latvijas bitenieku konkurenti?

– Medu ieved no Ukrainas un citām lielajām ražotājvalstīm, ar kurām mēs nevaram konkurēt apjoma dēļ. Vēl ir arī tāda lieta, ka uz ievestās produkcijas iepakojuma etiķetēm rakstīts “dažādu ziedu medus”, bet patiesībā medus pat tuvumā nav bijis.

Kad uztaisa analīzes, tad izrādās, ka pēc sastāva medum neatbilst un ir cukura sīrups.

Taču garšo pēc medus, tāpēc tik vienkārši nepateiksi, ka viltus produkts. Vienkāršs pircējs jau vispār nesapratīs, kas burciņā.

– Vai dravu īpašniekiem ir cerības sagaidīt valsts palīdzību?

– Iepriekš jau bija valsts atbalsta maksājums par bišu saimi, bet no pagājušā gada to pārtrauca. Un, kad maksāja, tad tik un tā solīto summu par saimi samazināja, jo naudas nepietika un to, cik bija, izdalīja uz visiem.

Tagad konvencionālie un bioloģiskie biškopji var saņemt Eiropas atbalstu; to vismaz iedeva, cik apsolīja. Eiropas pabalsts ir par to, ka bites apputeksnē laukus.

– Pirms gadiem spraigi rīkoja kursus bitenieka profesijas apguvei. Varbūt viņu radās pārāk daudz?

– Tagad jau arī notiek kursi un bitenieki mācās. Tas labi, ka cilvēkus izglīto.

Skolojās arī tādi saimnieki, kuriem bites jau bija, bet no tām varbūt daudz nesaprata. Mācībās daudz ko uzzināja, apguva, un varbūt tagad cilvēki vairāk izprot, cīnās ar bišu slimībām, kam agrāk īsti nepievērsa uzmanību. Tādā ziņā kursi ir labi.

Skatoties no tirgus viedokļa, varbūt biškopju ir pārāk daudz, jo pircēju jau vairāk nepaliek, tieši otrādi – samazinās.

Bet, ja bitenieku kļūst vairāk, konkurence palielinās, un tirgū ienāk arī tādi pārdevēji, kuri nerēķina izmaksas. Viņiem rūp, ka tikai lētāk pārdotu, lai no medus tiktu vaļā, jo biškopība ir tikai hobijs.

Viņš tur kādas desmit saimes, ir priecīgs pārdot medu arī par zemāku cenu, ar to pietiek. Principā kropļo tirgu, jo blakus ir cits dravnieks, kurš centīgi strādā un pelna ar šo nozari iztiku.

– Kāds noskaņojums tagad valda bitenieku vidū?

– Dažāds. Ir daļa, kas saimju skaitu jau samazinājuši vai plāno to darīt, ieziemot mazāk. Ja ir medus uzkrājums un nav, kam to pārdot, tad nav jēgas ražot.

Vairuma cena šobrīd ir zema – 1–1,50 eiro kilogramā, tā ka nepavisam neatmaksājas.

Ražošanas izmaksas katrā saimniecībā ir citādākas. Piemēram, ja stropi jāved tālu ganībās un pie tiem regulāri jābrauc, medus pašizmaksa pieaug.

Mazumtirdzniecības cena arī šogad ir kādu eiro pagājusi uz leju, lai gan visam pārējam cena tikai aug. Ar visu to pieprasījums pēc medus krities.

– Ja Latvijā daļa dravu īpašnieku mestu mieru biškopībai, vai nozares samazinājums nestu zaudējumus arī latviskajai kultūrvidei?

– Agrāk jau gandrīz katrā sētā bija kādi trīs bišu stropi, ģimenēs ēda medu, bet tagad to vairs neredzēsi. Šajā ziņā tradīcija jau ir pārtrūkusi.

Bez bitēm neiztikt, tās vajadzīgas augu apputeksnēšanai gan maziem kultūraugu stādījumiem, gan lieliem sējumiem, jo ar citiem apputeksnētājiem nepietiek. To paliek vēl mazāk, kad pa starpām augus nomiglo.

Dabā jau viss ir saistīts; ja nebūs bišu, tad cietīs atkal kas cits. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.