Intervija ar nekustamo īpašumu uzņēmuma “PILAT Nekustamie īpašumi” pārstāvi Kristapu Ruicēnu.

– Kas iegūs no principa “parāds seko dzīvoklim” ieviešanas?

– Uz likuma izmaiņām gaida apsaimniekotāji un komunālo pakalpojumu sniedzēji, kas daudzdzīvokļu mājām nodrošina koplietošanas pakalpojumus.

Visi tie, ar kuriem mājas pārvaldnieki noslēguši līgumu par ārējiem pakalpojumiem – ūdeni, siltumu, elektroenerģiju koplietošanas telpās, iemaksām uzkrājumu fondā.

Vismaz Liepājā tieši apsaimniekotāji slēdz līgumu gan ar “Liepājas enerģiju”, gan “Liepājas ūdeni”, kā arī ar elektrības tirgotājiem par elektrību, piemēram, kāpņutelpās.

Šeit gan nav runa par individuāliem pakalpojumiem – gāzi, elektrību utt. Par tiem līgumu slēdz mājokļa īpašnieks vai īrnieks.

Šobrīd no nemaksātāja ir grūti piedzīt parādu par koplietošanas pakalpojumiem –

dzīvoklis tiek pārdots, iepriekšējais īpašnieks pazūd ar galiem, un parāda segšana viņam vairs nav saistoša. Savukārt jaunajam saimniekam nav pienākuma segt iepriekšējā īpašnieka parādus.

Ar izmaiņām likumā paredzēts noteikt, ka jaunajam īpašniekam būs jānes atbildība vismaz par gadu seniem parādiem.

Ja parāds ir liels, tad namu apsaimniekotājiem un dzīvokļu īpašnieku biedrībām jau tagad ir tiesības piedzīt līdzekļus no esošā īpašnieka.

Ja viņš ilgstoši nemaksā rēķinus, arī zemesgrāmatā var uzlikt atzīmi un īpašumu iespējams nodot piespiedu atsavināšanai.

Likuma izmaiņas, manuprāt, vairāk attiecas uz parādu astēm –

pāris desmitos vai dažos simtos eiro mērāmām summām, kuras, mainoties dzīvokļa īpašniekam, palikušas “karājoties gaisā”.

Šobrīd šīs summas spiesti segt pārējo dzīvokļu īpašnieki, jo rēķini par pakalpojumiem kādam ir jāmaksā. 

– Kas būs zaudētāji?

– Teorētiski līgumiskās attiecībās, ja tās tiek godprātīgi pildītas, zaudētājs nav neviens. Taču nosacīti zaudētājs varētu būt pats īpašuma pārdevējs.

Jaunajā likumā paredzēta norma, ka potenciālajam pircējam būs tiesības pieprasīt informāciju vai izziņu no nama apsaimniekotāja par to, kāda ir reālā situācija ar koplietošanas komunālajiem pakalpojumiem – ūdeni, siltumu, koplietošanas elektrību.

Ja ir parāds, tad tam būtu jāatsaucas uz īpašuma pārdošanas cenu.

Mums ir bijuši gadījumi, kad pārdevējam ir kaut kādas parāda astes, taču tad ir vienošanās, ka to segs pircējs un attiecīgā summa tiks atvilkta no dzīvokļa pārdošanas cenas.

Iespējams tam cilvēkam tajā brīdī tiešām nav iespēju vairākus simtus eiro samaksāt, piemēram, “Liepājas enerģijai”, bet viņš grib pārdot dzīvokli un doties prom uz ārzemēm.

Līdz ar to puses vienojušās iekļaut līgumā punktu, ka pircējs nosedz komunālo pakalpojumu parādus.

– Kā šobrīd iespējams uzzināt par parādiem?

– Mēs kā sertificēti darījuma vadītāji cenšamies sazināties ar apsaimniekotāju un noskaidrot situāciju, lai potenciālo pircēju informētu par īpašuma parādiem, ja tādi ir.

Taču ļoti bieži ir šie godprātīgie gadījumi, kad cilvēcības pēc pārdevējs pircējam parāda mājokļa pēdējos rēķinus, kurās ir redzami iepriekšējie un kārtējie maksājumi, kā arī parāda ailes.

Mēs gan neredzam, kāda situācija ir ar dzīvokļa elektrības un gāzes rēķinu apmaksu, jo līgumus par šiem pakalpojumiem mājokļa īpašnieks vai īrnieks slēdz uz sava vārda.

– Vai ir situācijas, kad cilvēks nopērk īpašumu, nezinot, ka tam ir parāda apgrūtinājums?

– Tā jau būtu krasa maldināšana. Mums šāda prakse nav bijusi, jo, kā jau minēju, mēs mēģinām situāciju izzināt. Ja kaut kas vedina uz aizdomām, tad cenšamies iegūt papildu informāciju.

Cita lieta, ja pašam pārdevējam ir kādi pagātnes grēki un kreditori uzlikuši atzīmi zemesgrāmatā.

Iespējams, īpašums ir mantots, un mantinieks līdz šim brīdim nav bijis visai godprātīgs savu saistību kārtošanā. Tad var būt, ka tiesu izpildītāji, redzot, ka viņš mantojis īpašumu, tam zemesgrāmatā uzliek atzīmi par piedziņu.

Īpašums nevar tikt pārreģistrēts, ja ir aktuālas kādas parādsaistības, hipotēka vai liegumi. Arī tam mēs sekojam līdzi.