Šī garšviela, kas iegūta no kanēļkokiem, ir nedaudz asa un rūgti saldena, arī ļoti aromātiska, tādēļ, kad to izmanto virtuvē, smaržo visa māja.

Par kanēli dzirdēti dažādi nostāsti: tas paātrina vielmaiņu, palīdz zaudēt svaru, dod citas priekšrocības veselībai un izskatam.

Uztura speciāliste Maija Gertsone gan pauž, ka smaržīgā garšviela nav nekāds brīnumlīdzeklis.

“Arī pati esmu dzirdējusi daudz mītu par kanēli, piemēram, ja bērsim to klāt ēdienam, tad tas iegūs daudz labu īpašību. Cilvēki arī iesaka kanēli pievienot kafijai, lai dedzinātu taukus. Manuprāt, tās ir muļķības, un visi šie apgalvojumi lielākoties ir mīti.

Katram ēdienam ir savs labums, un būtu jāatturas no pieņēmumiem, ka viena garšviela kaut ko mainīs mūsu dzīvē.”

Kanēlis nav nedz slikts, nedz arī kas izteikti labs. Speciāliste uzsver, ka kanēlis ir tikai garšviela, ko lielākoties izmanto desertos, un tā to arī vajadzētu uztvert.

“Nedomāju, ka to vajadzētu likt pie ēdieniem ar domu, ka tas palīdzēs notievēt vai dos daudz vērtīgu uzturvielu. Kanēlim nav nekādas enerģētiskās vērtības. Ko tas nozīmē? Tajā nav kilokaloriju.

Ja, pieņemsim, vienā gramā cukura ir četras kilokalorijas, ko mūsu organisms var tērēt, tad kanēlī tādu nav. Tas ir vienkārši garšai. Ja gribas pielikt vairāk kanēļa un mazāk cukura, tas ir vienkārši ideāli!

Vienīgi kanēlis pats par sevi nav salds, tāpēc kā saldinātājs nederēs. Bet kanēlis noteikti ir vērtīgāks par cukuru, ja runa ir par veselīgu uzturu,”

stāsta M. Gertsone.

Arī viņai pašai kanēlis garšo un visvairāk asociējas ar rudenīgiem āboliem, jo abas lietas, viņasprāt, ļoti labi saskan.

Maijai ļoti garšo cepeškrāsnī cepti āboli, kas pārkaisīti ar kanēli. Īpašas receptes nav. Ābolus pārgriež uz pusi, izgrebj serdi. Kādu brītiņu pacep cepeškrāsnī, un gatavs.

“Tas ir tāds ļoti parasts, garšīgs saldais, kas ir arī veselīgs. Ar to var sevi forši apmānīt, jo tas ir deserts, kurā nav nekā slikta, ko varbūt slēpj citi saldie ēdieni.

Manuprāt, kanēlis labi iederas visādu veidu ābolu raušos un citos rudenīgos un Ziemassvētku laika desertos.”

Ja ar to pietiek, tad kanēlis ir labs cukura aizvietotājs.

Uztura speciāliste šo garšvielu pielīdzina pipariem – tā kā uzturā ieteicams lietot pēc iespējas mazāk sāls, ēdienos to veiksmīgi var aizstāt ar pipariem. Līdzīgi ir arī ar cukuru un kanēli.

Receptes

Cepti bumbieri

Vajadzēs 3 bumbierus, 180 g biezpiena, 3 ēd.k. mandeļu sīrupa, 3–4 smilšu cepumus, 1/2 tējk. vaniļas cukura un 1/2 tējk. kanēļa.

Cepeškrāsni uzkarsē līdz 190 grādiem. Cepešpannā ieklāj cepamo papīru un sagatavo pildījumu.

Biezpienu sajauc ar mandeļu sīrupu un vanilīna cukuru. Ja nav mandeļu sīrupa, var pievienot cukuru un mandeļu esenci.

Bumbierus nomazgā, pārgriež uz pusi un izgrebj viduci, tad liek cepešpannā un katrā pusītē iepilda biezpiena masu. Visu pārkaisa ar kanēli un cep cepeškrāsnī aptuveni 15 minūtes.

Pēc tam bumbierus pārkaisa ar sasmalcinātiem cepumiem un cep vēl 15 minūtes. Pasniedzot, var pārliet ar mandeļu sīrupu vai šokolādes mērci.

Avots: receptes.tvnet.lv

Liellopu gaļas sautējums ar kanēli

Vajadzēs 250 g liellopu gaļas, 2 g kanēļa, 2 g muskatrieksta, 50 g piena, 15 g sviesta, 150 g burkānu, 1/2 liellopu buljona kubiņa, 120 g kartupeļu, 40 g brendija, 85 g sīpolu, 175 g selerijas.

Gaļu sagriež nelielos gabalos un liek bļodā, pievieno pienu, kanēli un muskatriekstu un kārtīgi izmīca. Liek ledusskapī uz vismaz 10 stundām.

Kad laiks pagājis, nomizo burkānus un sīpolus, sagriež palielos gabalos. Gaļu nosusina papīra dvielī.

Katlā ielej nedaudz eļļas, var pielikt arī sviestu, uzkarsē, apcep gaļu no abām pusēm (tas jādara ātri, tikai apbrūninot). Tad katliņā ielej brendiju un apmaisa. Pievieno burkānus un sīpolus, pielej uzvārītu ūdeni un pieliek buljona kubiņu.

Samazina liesmu un, ik pa laikam apmaisot, sautē pusotru stundu. Pēc tam pievieno selerijas un kartupeļus un turpina sautēt vēl 30 minūtes.

Pasniedz ar skābo krējumu un zaļumiem.

Avots: maxima.lv

Burkānu kūka

Vajadzēs 1 apelsīna miziņu un sulu, 50 g rozīņu, 150 ml eļļas, 2 olas, 140 g brūnā cukura, 85 g pilngraudu pašbriestošo miltu, 85 g pašbriestošo miltu, 2 tējk. malta kanēļa, 1 tējk. dzeramās sodas, 140 g rupji sarīvētu burkānu, 50 g sasmalcinātu valriekstu, plus dažas riekstu pusītes dekorēšanai.

Glazūrai jāsagatavo 200 g krēmsiera, 50 g sviesta, 85 g izsijāta pūdercukura un šķipsniņa malta kanēļa.

Bļodā liek rozīnes, apelsīna miziņu, ielej izspiesto sulu un visu karsē mikroviļņu krāsnī 1-2 minūtes.

Cepeškrāsni uzkarsē līdz 180 grādiem un klaipa formas pamatni ieziež ar sviestu.

Kopā saputo eļļu un olas. Lielākā bļodā sajauc cukuru, miltus, kanēli un dzeramo sodu.

Sausajām sastāvdaļām pievieno rozīnes, apelsīna sulu un miziņu, sarīvētu burkānu, valriekstus un saputoto olu maisījumu. Visu rūpīgi samaisa.

Mīklu lej formā un cep vidējā plauktā vienu stundu vai līdz brīdim, kad, pārbaudot ar iesmiņu, tas ir tīrs.

Kūku atdzesē formā, tad izņem un gatavo glazūru. Ar elektrisko putojamo slotiņu sakuļ sviestu, kanēli un pūdercukuru, līdz masa kļūst viendabīga. Pievieno krēmsieru un vēl nedaudz uzputo.

Glazūru klāj pāri kūkai, dekorē ar valriekstu pusītēm.

Avots: bbcgoodfood.com

Kanēļmaizītes ar krēmsiera glazūru

Mīklai vajadzēs 250 ml piena, 13 g sausā rauga, 75 g kausēta, atdzesēta sviesta, 40 g cukura, 450–500 g kviešu miltu, 1 olu, 1 tējk. sāls.

Pildījumam jāsagatavo 100 g sviesta, 1 tējk. kviešu miltu, 1,5 ēd.k. kanēļa, 1/2 tējk. vaniļas ekstrakta, 50 g cukura, 50 g brūnā cukura, 1 olu maizīšu apsmērēšanai.

Savukārt glazūrai vajadzēs 100 g krēmsiera, 60 g sviesta, 1/4 tējk. vaniļas ekstrakta, 3 ēd.k. piena un 90 g pūdercukura.

Vispirms uzsilda pienu, kurā pēc tam iemaisa raugu. To atliek malā uz 15 minūtēm, līdz piena virsmā parādās daudz burbulīšu. Tad pievieno sviestu un cukuru un samaisa.

Pamazām pievieno miltus. Sākumā maisa ar karoti, bet, kad mīkla paliek biezāka, mīca ar rokām.

Mīklai pievieno olu un sāli. Turpina piesijāt miltus, līdz izveidojas viendabīga mīkla, kas nelīp pie rokām.

No mīklas izveido bumbu, liek tīrā bļodā, pārklāj ar virtuves dvielīti un atstāj siltā vietā 30 minūtes uzrūgt.

Kamēr mīkla rūgst, gatavo pildījumu. Visas pildījuma sastāvdaļas, izņemot olu, liek bļodā un saputo ar mikseri.

Pildījumu atliek malā un gatavo glazūru. Visas glazūras sastāvdaļas, izņemot pūdercukuru, liek bļodā un saputo. Turpinot putot, pievieno pūdercukuru.

Darba virsmu pārkaisa ar miltiem, uzliek mīklu. Ar mīklas rulli izrullē plānā taisnstūrī, var uzbirdināt nedaudz miltu, lai rullis neaplīp.

Izrullēto mīklu apsmērē ar pagatavoto kanēļa pildījumu un uzmanīgi rullē ciet, sākot no garākās taisnstūra malas.

Sarullēto mīklu sagriež apmēram 5 cm platos gabaliņos, ko liek cepešpannā, kas izklāta ar cepamo papīru.

Sagrieztos rullīšus viegli saplacina, apsmērē ar sakultu olu. Liek cepties līdz 200 grādiem sakarsētā cepeškrāsnī, kas ieslēgta ventilācijas režīmā.

Maizītes cep aptuveni 8–10 minūtes, pēc tam pārlej ar krēmsiera glazūru.

Avots: piegalda.lv

Interesanti

Ar kādiem produktiem kanēlis labi sader kopā?

Ar āboliem, bumbieriem, plūmēm, avenēm, aprikozēm, banāniem, mandelēm, šokolādi, kafiju, jēra, cūkas, vistas, liellopa gaļu, medījumiem, rīsiem, kuskusu, baklažāniem, tomātiem, sīpoliem, zivju ēdieniem un marinādēm.

Avots: tasteabit.com

Bērnības garša

Saldummīlestība

Gunita Lagzdiņa, rakstniece

– Viens no varbūt visnetipiskākajiem našķiem kopš bērnības man ir mīkla. Tā varēja būt visikdienišķākā, pankūkām domātā, vai svētkos baudāmo pīrāgu mīkla, bet izlaizīt iejava bļodu bija mans palīdzes virtuvē galvenais “pienākums”, pret kuru nelīdzēja nekādi brīdinājumi par sāpošu vēderu.

Laukos augot, gardumu izvēle nebija sevišķi liela, ja neskaita omīšu un mammas, kā arī skolas pavāres vārītos ķīseļus (kakao ķīselis spēja jebkuru dienu padarīt īpašu).

Saldējuma vietā mēs, bērni, ēdām sasaldētu rūgušpiena un zaptes vai svaigu ogu maisījumu. Un vēl sevi lutinājām ar gogelmogeli, ko sakūlām pa kluso.

Nezinu, kālab šī našķa pagatavošanā bija jāievēro īpaša slepenība, jo kūtī vistas dēja tik daudz olu, ka pietika visiem, taču atceros, ka abi ar brālēnu mikseri no skapja izvilkām tikai tajos brīžos, kad vecvecāku un vecāku tuvumā nebija.

Un, lai laime sanāktu “garāka”, cukurolu putojumā iejaucām auzu pārslas, kas piebriedušas garšoja debešķīgi.

Savukārt braucienos uz pilsētu veikalu un kafejnīcu piedāvājumā neatņemama sastāvdaļa bija saldie kartupelīši – ne tie, kas batātes, bet veidojumi no cepumiem, sviesta un kakao.

Ja nu akurāt jāizvēlas viens ēdiens, kam piešķirt karalisku statusu, tad tas būtu biezpiencepumkūka ar biezu jo biezu šokolādes glazūru pa virsu. To mēs, bērni, pasūtījām sev vārda un dzimšanas dienās, ja tika jautāts, ko celt galdā.

Arī maniem dēliem tā ir kūku kūka. Un ar to sacensties varbūt (bet tikai varbūt) var veikala “Cielaviņa” ar klāt piedzertu kefīru, kas laikam ir dīvainākais salikums no manas našķēdienkartes.