Manuprāt, līdz šim skolēni ar darba apjomu un eksāmenu skaitu tikuši galā, jo viņi zināja, ka ir jākārto divi padziļinātie eksāmeni – un tam bija gatavi.

Turklāt

faktiskais eksāmenu skaits pēc šiem grozījumiem nesamazinās.

Tas paliek nemainīgs tāpēc, ka tagad nācis klāt arī obligātais eksāmens vienā no STEM jomas priekšmetiem.

Ja, piemēram, iepriekšējos divos mācību gados papildus eksāmeniem bija jāveic monitoringa darbs kādā no dabaszinātņu priekšmetiem, tad šajā mācību gadā skolēniem jākārto šis papildu valsts pārbaudes darbs.

Cik saprotu, tad šis klāt nākušais eksāmens arī ir iemesls, kāpēc tika pieņemti grozījumi. Tādēļ, lai slodze vidusskolēniem nepalielinātos ar šo vēl vienu obligāto eksāmenu, tagad viens ir noņemts un slodze paliek nemainīga.

Protams, ja skolēns izlems, ka padziļināto eksāmenu grib kārtot STEM jomā, tad viņam nebūs jākārto šis eksāmens optimālajā līmenī.

Vidusskolēni parasti šos padziļināto eksāmenu priekšmetus izvēlas pēc tā, ko viņi plāno studēt.

Tāpēc pieļauju iespēju, ka šajā mācību gadā daļa vēl tomēr izvēlēsies kārtot divus izvēles eksāmenus. To drīkst darīt, jo obligātais nosacījums ir, ka jābūt vismaz vienam padziļinātajam eksāmenam.

Lēmums ir tikko pieņemts, un pirmais semestris jau tuvojas beigām. Tas nozīmē, ka līdz šim skolēni mācījušies ar domu, ka kārtos divus padziļinātos valsts pārbaudes darbus – viņi jau, iespējams, pat ir izvēlējušies, kuri tieši šie divi eksāmeni būs.

Jautājums ir arī par to, vai tik ātri uz šīm izmaiņām varēs noreaģēt arī universitātes,

jo katrai augstskolai ir savi iestāšanās nosacījumi, katrai programmai ir savi būtiskie eksāmeni, kuru vērtējumi tiek ņemti vērā.

Nevar noliegt, ka daļai skolēnu šīs noteikti ir lielas izmaiņas.

Nozīmīgāk gan ir tas, ka atcelta arī piekļuves darbu iesniegšana padziļinātajiem eksāmeniem. Un šis ir būtisks darba samazinājums gan skolotājiem, gan skolēniem.

Piekļuves darbi iepriekš bija jāiesniedz, lai vispār varētu tikt pie padziļināto eksāmenu kārtošanas.

Domāju, ka atbildīgās ministrijas lēmums ir pareizs,

jo, lai gan daļai vidusskolas beidzēju slodze nesamazinās, tā arī nepalielinās.

Tāpat pieļauju, ka tas ievērojami varētu mazināt skolēnu satraukumu, gatavojoties eksāmeniem, un arī tam ir zināma nozīme.

Sanita Arāja, Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā 10.–12. klasēs

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.