Daudz laika pavadu internetā. Var teikt, ka daļa no darba ir saistīta ar internetu un tā sniegtajām iespējām. Līdz šim it kā pa reizei biju aizdomājies, kāpēc mēs esam tajā vietā, kuras apzīmējums nav īpaši pieklājīgs, vai – kā tagad pieņemts teikt – pie mums ir dižķibele.

Neteikšu, ka mana dzīve ir ļoti mainījusies, taču pārmaiņas ir bijušas tāpat.

Taču šodien beidzot guvu apstiprinājumu tam, kāpēc, manuprāt, Latvijā ir dižķibele. Lieta tāda, ka gandrīz ikviens ierindas pilsonis par savu dzīves pienākumu uzskata sēdēšanu interneta portālos 24/7, un pēc iespējas aktīvāk komentējot tur publicētās ziņas, piedevām, jo dīvaināks komentārs, jo vēl dīvaināks pseidonīms. Protams, es esmu kaislīgs demokrātijas aizstāvis un cienu to, ka mēs esam tik aktīva tauta, taču iemācāmies to darīt kulturāli un pamatoti.

Sanācis, ka pēdējā gada laikā esmu pielicis roku pie vairākiem notikumiem (Ēnu diena, Ideju kauss un citi), par kuriem ir runāts arī plašāk. Un katru reizi, kad raksts par kādu notikumu ir parādījies kādā portālā, noteikti 4 no pieciem komentāriem ir par to, cik nevajadzīgs ir tas, kas tiek darīts un kādi idioti mēs esam, taču ne reizi neesmu redzējis pie šiem komentāriem e–pastu vai kādu citu kontaktu, lai varētu sazināties ar šo cilvēku un palūgt argumentētu kritiku un padomu, kā varbūt varam darīt citādāk. Labi, šie pasākumi salīdzinoši ir niecīgi un nepamanāmi, taču tas pats ir redzams arī komentējot politiskās norises – ļoti reti var izlasīt komentāru, kurā ir ieteikums kā rīkoties pareizi un tiešām, ne reizi neesmu redzējis kādu, kurš atstāj savus kontaktus, lai pārējie varētu atbildēt.

Daudzi man tagad pārmetīs, ka es pats arī neko citu nedaru, kā tikai lasu komentārus un kritizēju citus. Lietas būtība ir pavisam vienkārša – ieejam jebkurā no lielajiem portāliem – tvnet.lv, apollo.lv un delfi.lv, un redzam, ka ikvienai ziņai ir vismaz pārdesmit komentāru. Piedevām, ja ziņa ir ar negatīvu noskaņu, tad komentāri ir skaitāmi tūkstošos. Ko tas var liecināt par mums kā sabiedrību?

Manuprāt, jo mazāk laika pavadīsim neargumentēti kritizējot visus pārējos, un paši pasīvi sēdēsim malā, jo būs lielāka iespēja, ka kāds sāks rīkoties un darīt lietas, lai mums visiem būtu labi.
Komentēšana anonīmi ir viena no lielākajām ģļēvulībām, ko vispār var iedomāties, ja nespējam argumentus un kritiku izteikt tieši, tad varbūt sēžam malā un paklusējam, sakārtojam savu apkārtni, vidi, kurā dzīvojam un tad ķeramies klāt globālajām lietām. Daudzi sūdzas, ka nav darba, bet tajā pašā laikā, redzot, ka darbinieks komentē rakstus un nepilda pienākumus, man uzreiz liktu meklēt citu darbinieku. Piedodiet, bet pie notiekošā esam vainīgi visi, nevis 100 gudrās galvas Saeimā. Ar savu pasivitāti un mūžīgo čīkstēšanu.

Pirms kāda laika diena.lv portālā viens no blogeriem bija uzrakstījis līdzīgu domu, taču tika diezgan pamatīgi noriets un kaunināts. Kārtējo reizi jāpārliecinās par to, ka latvieši tiešām ir tā tauta, kurai lielākais prieks ir par to, ka kādam iet sliktāk un par atšķirīgu viedokli joprojām esam gatavi otru saplosīt. Tieši tāpat kā darīja čekisti. Tātad – gandrīz visi vidusmēra latvieši pēc būtības ir čekisti?! Negribas ticēt, bet arvien vairāk sāk izskatīties, ka tas tā ir!

Otra lieta, kas iekrita acīs, ir saistīta ar komentāru saturu. Tā kā pēdējo pusotru gadu esmu vismaz par trešdaļu liepājnieks, tad bieži vien lasu arī liepajniekiem.lv. Tur bija publicēts raksts par to, ka ir aizvērts veikaliņš, kurā tirgoja dažādas vielas, kas pēc darbības ir pielīdzināmas narkotiskajām vielām. Lielākā daļa komentāru bija par to, cik tas ir slikti un alkohols nodara lielāku postu, taču par to neviens neraksta. Tīri personīgi pretīgi liekas, ka pat pusmūža cilvēki atļaujas sociālajās vietnēs publicēt to, kādā reibuma stāvoklī ir bijuši un kādus varoņdarbus sastrādājuši, taču tā ir katra privātā dzīve, bet aicināt legalizēt narkotikas, manuprāt, ir jau nedaudz par traku.

Ko ar to visu gribēju pateikt: “Beidzam slaistīties visu dienu, noliekot citu padarīto, sakārtojam sevi un sev apkārt esošo vidi un tad ķeramies klāt globālām lietām!”

Gaidu konstruktīvu un argumentētu kritiku!

Jānis Grandāns,
“Ideju kauss 2009” mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītājs