Beta vulgaris un dzelzs?

Skaidrību par seno pieņēmumu, ka bietes jāēd, lai paaugstinātu dzelzs līmeni asinīs, vieš kompānijas “Mēness aptieka” farmaceite Juta Namsone.

Tam nav pamata kaut vai tāpēc, ka ievērojami vairāk dzelzs satur, piemēram, spināti. Simt gramos biešu ir 0,9 miligrami dzelzs, savukārt tādā pašā daudzumā spinātu – 2,7 miligrami.

Vēl dzirdēts, ka bietes mēdz lietot uzturā, lai uzlabotu sportisko sniegumu, arī aknu slimību profilaksei, ka to regulāra ēšana var mazināt muskuļu sāpes pēc fiziskās slodzes, ka bietes palīdz pret augstu asinsspiedienu un citām slimībām, taču nav zinātnisku pierādījumu, lai plaši popularizētu tieši šādus lietošanas mērķus.

Diez vai bietes ir tas produkts, ko kāds būtu spējīgs pārdozēt.

Pat ja tā – lielākajai daļai blakusparādības neradīsies.

Sarkanās saknes uzturā būs labas gan svaigas, gan tvaicētas, gan ceptas vai pagatavotas kombinācijā ar citiem dārzeņiem, jo savas vērtīgākās īpašības tās tikpat kā nezaudēs.

Kļuva par mīļāko

Kā pastāstīja divu bērnu māmiņa Anita Rokpelne, viņai pašai sarkano biešu zupa bijusi mīļa kopš bērnības, kad to ļoti garšīgi pratusi pagatavot vecmāmiņa. Vīram un bērnam visādi mēģinājusi izdabāt, bietes vārot un gatavojot pa savai gaumei, taču uzslavas nav saņēmusi.

Reiz kādā žurnālā ieraudzījusi zupas recepti un nolēmusi riskēt, pagatavojot savējiem. Atsauksmes bija tikai un vienīgi pozitīvas:

“Tā es ieguvu recepti, kura nu kļuvusi par manas ģimenes mīļāko!”

Šo biešu zupu nu gatavojot reizi vai divas mēnesī. Jā, laiku gatavošana prasa, bet visas pūles atsver ģimenes teiktie paldies pēc pusdienām. Anita nevarot nosaukt precīzus gramus vai kilogramus, tā ka jāeksperimentē būs katram pašam.

A. Rokpelne: “Nopērku vairākas vidēja izmēra nebojātas bietes un 4 burkānus. Vēl jāsagādā kartupeļi, vidēja kāposta galviņa, žāvēta, cauraugusi gaļiņa, sīpoli, sviests, ķiploki, brūnais cukurs, sāls, citronpipari, zaļumi, citrona sula un arī kubiņš cūkgaļas buljona.”

Vispirms nemizotas bietes uz mazas uguns novāra, atdzesē, nomizo, sarīvē uz rupjās rīves. Atstāj bļodā. Burkānus nomizo, sarīvē, kūpinājumu sagriež gabaliņos un kopā ar sagrieztiem sīpoliem liek cepties dziļā pannā.

Kamēr viss čurkstinās, plāni sagriež kāpostu un arī to liek pannā cepties kopā ar pārējām sastāvdaļām. Katlā ielej ūdeni, ieliek kubiņu uz uzvāra. Vārošā ieliek visu pannas saturu, samaisa un vāra uz lēnas uguns.

Tikmēr nomizo kartupeļus, sagriež kubiņos, saber katlā vārīties.

Uz pannas liek izvārītās bietes un apcep sviestā kopā ar sasmalcinātām ķiploka daiviņām. Cepot pieber citronpiparus un cukuru. Anita izmanto brūno. Ja ir vēlme, var pielikt arī ķimenes garšai.

Kad kartupeļi gandrīz mīksti, pieliek, izmaisa apceptās bietes un vēl pavāra minūtes trīs četras. Ja lieto sāli, pieber to.

Anita: “Svarīgi, lai biešu zupai būtu īstais skābuma un salduma līdzsvars. Mums visiem pie ēdieniem garšo sakapātas dilles, tās lieku arī pie biešu zupas un, protams, kā latviešiem ierasts – klāt skābo krējumu.”

RECEPTES 

Biešu kvass

½ kg svaigu biešu nomazgā, sasmalcina un ieliek māla traukā, aplej ar verdošu ūdeni. Pievieno 20 g cukura un rudzu maizes garoziņu. Pārklāj ar auduma salveti un novieto siltā vietā uz piecām dienām.

Pēc tam atdala šķidrumu izkāšot. Sapilda traukos un ieliek ledusskapī. Kvasa garšu uzlabo, pēc garšas pievienojot sāli un cukuru. 

Bietes ar valriekstiem un svaigo sieru

Krāsnī ceptas, nomizotas bietes sagriež šķēlītēs, liek traukā, pārber sasmalcinātus valriekstus un gabaliņos sagrieztu svaigo sieru. Var izmantot arī kazas vai sieru “Mocarella”.

Pagatavo mērci no olīveļļas, cidoniju sīrupa un baltvīna etiķa, pārlej sastāvdaļām.

Biešu un biezpiena uzkoda

Vajadzēs: 200 g vārītu biešu, 180 g biezpiena, 1 sīpolu, novārītu olu, krējumu, zaļumus, apceptas sezama sēkliņas, sāli.

Bieti sagriež plānās ripās. Sajauc biezpienu ar krējumu, sakapāto olu un sīpolu, pieber zaļumus. Ja vajag, pieber sāli.

Uz šķīvja uzliek bietes ripu un uz tās biezpiena pildījumu. Virsū vēl vienu ripu, pārkaisa ar sēkliņām.

Sarkanās kotletes

Vajadzēs: 2 vidējas vārītas bietes, 2 svaigas olas, 600 g maltas gaļas, 2 nelielus sīpolus, sāli, maltus piparus.

Sīpolus notīra un smalki sakapā, vārītās bietes sagriež mazos kubiciņos. Malto gaļu, bietes, olas, sīpolu, sāli un piparus sajauc, ļauj brīdi ievilkties.

Veido plakanas kotletes, cep sakarsētā eļļā 2–3 minūtes no katras puses. Pasniedz ar kartupeļu biezeni, pārkaisa kapātus zaļumus.

Liesie salāti

Vajadzēs: 4 vārītas bietes, 400 g vārītas vistas filejas, 1/2 glāzi apceptu saulespuķu sēkliņu, 1/2 glāzi jogurta bez piedevām (grieķu, turku), zaļumus, sāli, piparus.

Apgrauzdē sausā pannā saulespuķu sēklas. Bietes un vistas gaļu sagriež gabaliņos, pieber sēklas, visu samaisa, pārlej ar jogurtu, pieber sāli, piparus pēc garšas.

Padomi

Gatavojot salātus, visgaršīgākās būs cepeškrāsnī ceptas bietes: saknes nomazgā, nosusini, ietin folijā un liec cepšanas traukā, tad cepeškrāsnī, kas sakarsēta līdz 170 grādiem. Cep līdz pusotrai stundai atkarībā no sakņu lieluma. Ļauj atdzist turpat cepeškrāsnī.

Ja bietes vāra, tad nenogriez tām ne saknes, ne augšējo lakstu daļu. Liec aukstā ūdenī, uzliec vāku un uz lēnas uguns vāri līdz pusotrai stundai. Jaunām bietēm vajadzēs mazāk laika. Sāli neliek līdz pat vārīšanas beigām. Labākai garšai var piebērt ķimenes. Gatavas atdzesē strauji, ieliekot aukstā ūdenī. Mizo atdzesētas.

Daži fakti  par bietēm

Tās satur kāliju, magniju, dzelzi, fosforu, cinku, šķiedrvielas, C vitamīnu, K vitamīnu, B grupas vitamīnus, folskābi, antioksidantus.

100 gramu biešu satur 6,76 g cukura, 1,61 g olbaltumvielu, 9,56 g ogļhidrātu, un to enerģētiskā vērtība ir gandrīz 40 kcal. Sarkanās saknes ir galvenais betalīna avots – 100 gramos ir 31,54 miligramu betalīna, kas ir slāpekli saturošs pigments, ko izmanto kā pārtikas krāsvielu.

Pierādīts, ka bietēm piemīt augsta antioksidantu aktivitāte. Tos bieži vien dēvē par brīvo radikāļu ķērājiem. Konstatēts, ka bietes satur ķīmiskas vielas, kas var samazināt tūsku un holesterīna līmeni asinīs.

Iekļaujot bietes uzturā, tās var palielināt ķīmiskās vielas – slāpekļa oksīda – līmeni organismā. Slāpekļa oksīds labvēlīgi ietekmē asinsvadus, samazinot asinsspiedienu un atvieglojot fizisko aktivitāšu veikšanu.

Bietes palīdz kā detoksa līdzeklis, jo tajās esošā aminoskābe – beta alanīns – palīdz attīrīt asinis, ādu, aknas un uzlabo vielmaiņu.

Agrīnie pētījumi liecina, ja cilvēki ar sirds slimībām lieto biešu ekstraktu divas nedēļas, var samazināt kopējo holesterīna līmeni, zema blīvuma (ZBL) jeb “slikto” holesterīnu un triglicerīdus.

Avots: menessaptieka.lv

Interesanti

Kā informēja “Olsen+Partners” pārstāve Rūta Grikmane, pēc uzņēmuma “Reaton” pasūtījuma pētījumu kompānija SKDS septembrī veica aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā tūkstotis respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāji, pusdienojot ārpus mājām, visbiežāk tērē no pieciem līdz desmit eiro, savukārt par vakariņām gatavi maksāt no desmit līdz 20 eiro.

Tika vaicāts, kāda ir naudas summa, kas visbiežāk tiek maksāta par pusdienām sabiedriskās ēdināšanas iestādēs.

37% respondentu pauda, ka optimālā summa ir robežās no pieciem līdz desmit eiro, savukārt otra populārākā atbilde (27% gadījumu) bija: nemēdzu pusdienot kafejnīcās, restorānos vai ēdnīcās.

21% aptaujāto sacīja, ka pusdienām tērē līdz pieciem eiro. Uz jautājumu, kāda būtu maksimālā naudas summa, kuru respondents personīgi būtu gatavs maksāt par sevi vakariņās, piemēram, satiekot draugus vai ģimeni, vairums (36%) atbildēja, ka ir gatavi maksāt 10 līdz 20 eiro, savukārt vēl 27% norādīja, ka no 20 līdz 30 eiro.

MANA BĒRNĪBAS GARŠA

Siļķe no meža

Igeta Ozoliņa, etnogrupas “Ogas” mūziķe un “Stipro sievu” vadītāja:

– Bērnības garša man saistās ar omammas Ženijas gatavoto “Meža siļķi”. Tā kā viņa dzīvoja netālu no manas skolas, bieži pie viņas ciemojos, un, jau tuvojoties, vienmēr bija sajūtama ēdiena – kaut kā garšīga – smarža.

Ēdiena smarža man joprojām saistās ar mājīgumu, mājām. Omamma virtuvē rosījās, aplikusi priekšautu.

Kas ir “Meža siļķe”? Tā vienkārši runājot, rasols bez desas, bet ar siļķi. Cik atceros, tika nopirktas veselas siļķes un tad iztīrītas, iemarinētas. Pēc tam zivi smalki, smalki sagrieza. Tāpat darīja arī ar kartupeļiem, marinētiem gurķīšiem.

Bija viena īpaša ābolu šķirne, kuru omamma sarīvēja un pievienoja rasolam, lai būtu pareizais skābumiņš. Visu sajauca ar majonēzi.

Pats galvenais, “Meža siļķi” uzlika uz garena salātu šķīvja un vienā pusē pielika zivs galvu, otrā – asti. Šo ēdienu ēdu tāpat bez maizes.

Esmu mēģinājusi gatavot arī pati, bet man nav tik daudz pacietības un nesanāk visu sagriezt tik smalki, kā mācēja mana mīļā omamma.