Sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore vērš uzmanību uz to, ka, ēdot dārzeņus ik dienas, uzņemam šķiedrvielas, vitamīnus, minerālvielas, antioksidantus un bioloģiski aktīvas vielas, kas labvēlīgi iedarbojas uz mūsu organismu un pašsajūtu.

Ja nav ierasts regulāri ēst šķiedrvielām bagātus dārzeņus un krustziežu dzimtas augus, var sākt pamazām. Ikvienā dārzenī un auglī ir kādas garšas un sastāva nianses, tāpēc tie jāēd daudzveidīgi.

Āboli satur daudz šķiedrvielu, kas palīdz uzlabot zarnu trakta un gremošanas sistēmas darbību. Āboli satur A, B un C vitamīnu, arī daudz dzelzs.

Bietes ir dārzeņu karalienes, tajās daudz minerālvielu un vitamīnu. Bietes palīdz pret dažādām kuņģa-zarnu trakta slimībām, novērš aizcietējumus un normalizē vielmaiņu, turklāt tajās ir maz kaloriju.

Bietes satur arī dzelzi, tāpēc vērtīgs dārzenis cilvēkiem ar mazasinību, kā arī, lai stiprinātu sirds un asinsvadu sistēmu. Biešu sula var būt noderīgs līdzeklis arī pret sāpēm kaklā.

Ķirbis satur visus organisma normālai darbībai nepieciešamos mikroelementus. Tā mīkstumā ir visu grupu vitamīni, bet sēklas satur augstu cinka koncentrāciju, kas organismam īpaši nepieciešama rudenī un ziemā. Spēcīgs antioksidants.

Burkāni satur karotīnu un A vitamīnu, kas palīdz saglabāt redzes veselību, cīnīties ar kuņģa-zarnu trakta slimībām un pozitīvi ietekmē vielmaiņu.

Vīnogas satur daudz C vitamīna, tām piemīt vispārēja tonizējoša iedarbība uz ķermeni. Ieteicams ēst tiem, kas cieš no sirds un asinsvadu slimībām, – tās stiprina asinsvadus un palīdz, ja ir zems hemoglobīna līmenis. Vislabāk vīnogas ēst rudenī, to nogatavošanās sezonā.

RECEPTES

Vīnogu ievārījums

1 kg gaišo vīnogu bez kauliņiem, 1/2 glāzes ūdens, 1 citrona rīvēta miziņa, 1 citrona sula, 3 glāzes cukura.

Vīnogas aplej ar siltu ūdeni un atstāj uz pāris stundām. Tad ūdeni nolej, ogas nosusina, notīra kātiņus. Saber katlā, pielej ūdeni, citrona sulu, pievieno rīvēto citrona miziņu un uz lēnas uguns vāra 10 minūtes.

Kad vīnogas izdalījušas sulu, pieber cukuru un turpina vārīt uz straujas uguns, nepārtraukti maisot, līdz ievārījums sabiezē. Karstu pilda burciņās.

Vistas salāti ar vīnogām

Dažādas salātlapas, 200 g vistas filejas, 1 ābols, sauja vīnogu, 2 selerijas kāti, 20–30 g valriekstu.

Mērcei 4 ēd. k. jogurta (var aizstāt ar majonēzi), 2 ēd. k. citrona sulas, pēc garšas – malti melnie pipari, sāls. Visu sajauc, un mērce gatava.

Sajauc salātu lapas, ja ir ledus salāti, tos sagriež mazos gabaliņos. Selerijas sagriež smalkās strēmelītēs, vīnogas pārgriež uz pusēm, sarīvē ābolu (var nomizot).

Viegli saklapē vistas fileju, apkaisa ar garšvielām un apcep eļļā, līdz mīksta. Pēc tam atdzesētu sagriež mazās šķēlēs. Pievieno sadrupinātus valriekstus (var iepriekš apcept uz sausas pannas, būs vēl garšīgāk!).

Visas sastāvdaļas sajauc un iemaisa mērci.

Augļu salāti ar citronu jogurtu

Nepieciešami saldskābi āboli, mandarīni no kompota, maršmelovs jeb mīkstais zefīrs, sarkanās vīnogas, citronu jogurts, valrieksti.

Nokāš mandarīniem sīrupu, vīnogas pārgriež uz pusēm, izņem sēklas, sasmalcina riekstus, ābolus nomizo, izņem serdi, sagriež kubiņos. Visu liek bļodā, sajauc ar jogurtu. Vēlams atdzesēt ledusskapī.

Pasniedz saldēdiena traukos, izrotātus ar piparmētras lapiņām.

Kēkss ar vīnogām un gorgonzolu

280 g kviešu miltu, 300 g vīnogu, 2 olas, 2 tējk. cepamā pulvera, 250 g piena, 100 g cukura, 100 g sviesta, 150 g gorgonzolas siera, šķipsniņa sāls, valrieksti dekorēšanai.

Miltus sajauc ar cepamo pulveri un sāli, izkausē sviestu. Vīnogas nomazgā un nosusina, olas ar cukuru viegli puto, līdz krāsa mainās uz gaišāku, tad pievieno izkausētu sviestu un pienu, labi samaisa. Olu maisījumu lej miltos, kārtīgi izmīca.

Daļu siera (apmēram 100 g) iedrupina mīklā, pievieno vīnogas un samaisa. Atlikušo sieru sadala divās daļās. Mīklu lej ar sviestu ieziestā kūkas veidnē, pārkaisa ar pusi siera.

Kēksu cep veidnē 35–45 minūtes 180 grādos (pārbauda gatavību ar koka irbulīti). Gatavu izrotā, pārbirdinot riekstus un atlikušo sieru.

Kēkss ir garšīgs gan atdzisis, gan karsts, ar plānu siera garoziņu.

Vīnogu pīrāgs

2 olas, 140 g cukura, 90 g sviesta, 75 g piena, 50 ml augu eļļas (vēlams olīvu), 1 tējk. cepamā pulvera, 220 g kviešu miltu, 150 g tumšu vīnogu.

Sakuļ olas ar cukuru, pievieno atlaidinātu sviestu, sakuļ visas sastāvdaļas. Maisījumam pievieno augu eļļu, pēc tam pienu, miltus un cepamo pulveri.

Turpina kult, līdz mīkla gluda. To liek ar sviestu ieziestā, vēlams, apaļā formā, virsū kārto vīnogas, citu no citas ar mazu atstarpi. Cep 180 grādos 40 minūtes.

Rūgteni skābās irbenes

Nogatavojas irbenes, ogas ir rūgteni skābas, ar savelkošu efektu, tāpēc paliek nenolasītas.

”Irbenēm iesaka gaidīt salu, lai tām uzlabotos garša, taču tā rīkoties nav vērts.

Labāk šo aukstuma periodu ogām iziet saldētavā. Pēc tam izņem tik lielu porciju, cik vajag”, internetā atrodams irbeņu audzētāja, SIA ”BestBerry” vadītāja Māra Šermuka ieteikums.

Savukārt, pārstrādājot svaigas ogas, var iegūt neparastu papildinājumu ēdienkartē.

RECEPTES

Irbeņu džems

3500 g irbeņu, 500 ml ūdens, 1200–1500 g cukura.

Ogas noskalo un liek katlā. Pielej 500 ml auksta ūdens. Vāra ar vāku 7–10 minūtes. Atdzesē, ogas izberž caur sietu.

Nosver gatavo biezeni – uz katru kilogramu jāpievieno 500 g cukura. Pieber vajadzīgo daudzumu un vāra džemu, pastāvīgi maisot, 30–40 minūtes, līdz tas sabiezē. Salej burkās, aizvāko.

Irbenes ar cukuru

1 kg irbeņu ogu atdala no zariem, nomazgā, izberž caur sietu bļodā, lai sietā paliktu tikai sēklas un mizas. Apber izberzto masu ar 900 g cukura, samaisa, bļodai uzliek vāku, atstāj uz nakti.

No rīta sterilizē burkas un piepilda ar irbeņu-cukura maisījumu, aizvāko. Uzglabā ledusskapī.

Var izmantot par mērci gaļai un zivīm, pievienot desertiem un saldiem pīrāgiem.

Vitamīnu dzēriens

500 ml irbeņu sulas, 250 g cukura, 2 l ūdens.

Uzvāra ūdeni un sajauc ar irbeņu sulu. Pieber cukuru, uzkarsē maisījumu līdz vārīšanās temperatūrai; līdz tam laikam cukuram vajadzētu pilnībā izšķīst.

Tad izslēdz uguni un ļauj nostāvēties četras piecas stundas. Dzer atdzesētu, pēc garšas var pievienot pāris piparmētru lapiņu.

BĒRNĪBAS GARŠA

Uz ugunskura ceptas kartupeļu pankūkas

Zigmunds Mickus, Vaiņodes vidusskolas direktors:

– Domājot par ēdienu mājās un ģimenē, kad biju bērns, noteikti – dažādu veidu pankūkas, jo mammai tās padevās. Un otrs ēdiens, kas viņai sanāca izcils, – biešu zupa, arī tā man ļoti garšoja un garšo joprojām.

Esmu pārņēmis mammas meistarklasi, un visi gan ģimenē, gan darba kolektīvā zina, ka mans superfirmas ēdiens ir kartupeļu pankūkas.

Šovasar man bija laime ilgāk atpūsties no skolas ikdienas, un esmu arī piešāvies šo pankūku cepšanā lielajā čuguna pannā laukā uz ugunskura.

Super, man garšo!

Pie sevis ciemos biju uzaicinājis ukraiņu bēgļus, kas dzīvo Vaiņodē. Kad pasniedzu šīs pankūkas ne tikai ar krējumu, bet arī ar apceptu gaļīti, tas viņus neizbrīnīja, bet, ka vēl ar aukstu pienu un aveņu ievārījumu… Daudzi zina šo manu cepienu un novērtē.