Pirms neilga laika Liepājas ēdinātāju saimei pievienojās restorāns “Boroffish”, kas atrodas atpūtas centra “Libava” pirmajā stāvā ar skatu uz tirdzniecības kanālu.

Kā pastāstīja uzņēmēja Karina Borova, restorāns specializējas tādu jūras velšu un zivju gatavošanā, kas raksturīgas Eiropai un Vidusjūras reģionam.

K. Borova: “Mūsu ģimenes uzņēmums strādā jau 11 gadus un nodarbojas ar zvejniecību.

Sniedzam arī ēdināšanas pakalpojumus.”

Līdz šim liepājnieki un viesi pazina “Boroffish” kafejnīcu Roņu ielas galā pie jūras, bet nu uzņēmīgā ģimene atvērusi vēl arī jūras velšu restorānu.

Ēdienkartē lielākajā daļā piedāvājuma ir zivju un dažādu jūras velšu ēdieni. Nav jāskumst gaļas cienītājiem. Sadarbojoties ar “Diviem nažiem”, šefpavārs gatavo arī gaļas ēdienus.

Kā stāsta Karina, zivis nebūt nav garlaicīgs produkts. Piemēram, vēl kādu brīdi būs stinšu sezona, tāpēc šobrīd ir svētki šo nelielo, bet garšīgo zivtiņu cienītājiem.

Var pasūtīt uzkodu šķīvi ar saceptām stintēm, ko pasniedz ar svaigiem seleriju salātiem.

Šefpavārs gatavo, precīzāk, pats marinē gan astoņkājus, gan mīdijas, Patagonijas kalmāru un tīģergarneles, kas tiek pasniegtas dažādos salātos.

Tie, kas nobauda tapas izlasi, ir pārsteigti, ka ēduši brētliņas, kas nebūt netiek uzskatītas par dižciltīgām zivīm. Viss labās garšas noslēpums tajā, kā brētliņas pagatavo.

K. Borova ļauj uzzināt šefpavāra noslēpumus, proti, vispirms pusstundu notīrītas zivis marinē baltvīna etiķa marinādē. Tad nosusina un turpina marinēšanu, tikai šoreiz izmantojot olīveļļu, ķiplokus un pētersīļus.

Recepte esot aizgūta no Spānijas, tikai tur restorānos tā marinē nevis brētliņas, bet anšovus.

Meistarīgi pagatavota zivju zupa tikai retu gardēdi spēj atstāt pilnīgi vienaldzīgu. Šefpavāri zina, ka tās pamatu pamats ir īsts zivju buljons.

K. Borova: “Daudzi tiešām zivju ēdienus labprātāk izvēlas pasūtīt kafejnīcās vai restorānos, bet pēc savas personīgās pieredzes varu teikt, ka gatavot jūras zivis nebūt nav grūti.

Ja nepērk fileju, protams, jārēķinās ar laiku tīrīšanai, bet man patīk, ka zivis ir produkts, kura pagatavošanai nevajag daudz laika. Vissvarīgākais, ja cilvēks iet pirkt zivi,– jāseko, lai tā būtu tiešām svaiga. Tad mājās gatavotā maltīte izdosies garšīga.”

Stintes “Boroffish” gaumē

Vajadzēs: apmēram 400 stinšu, spāņu miltu maisījumu vai mājas apstākļos: rīvmaizi, sāli un eļļu.

Salātu pagatavošanai: 1 nelielu ābolu, 1 selerijas kātu, mazās romiešu salātu lapas, svaiga gurķa šķēlītes, piparmētru lapiņas, mazliet citrona sulas, pirmā spieduma olīveļļu, sāli.

Vispirms pagatavo stintes. Nogriež galvu, pārgriež vēderu un to attīra no iekšām. Noskalo un nosusina. Zvīņas ir tik smalkas, ka tās nav jātīra. Uzber sāli un panē miltos vai rīvmaizē.

Tā kā stintes nav lielas, uz pannas sakarsētā eļļā cep no katras puses tikai apmēram divas minūtes. Kad zeltaini brūnas, noņem no pannas un nosusina lieko eļļu.

Salātu gatavošanas gaita šāda: sāk ar mērci. Nomizo gurķi un sagriež nedaudz smalkāk. Liek blenderī kopā ar piparmētru lapām, citrona sulu, olīveļļu un šķipsnu sāls. Sablendē līdz viendabīgai masai. Mērce gatava!

Tad nomizo selerijas kātu un smalki sagriež šķēlītēs. To pašu izdara ar ābolu. Savieno kopā seleriju, ābolu, mazo romiešu lapu salātus un mērci. Sajauc iecilājot. Salāti gatavi.

Uz šķīvja liek stintes un salātus. Pieliek pāris citrona daiviņas ar mizu, lai sulu, pēc vēlmes, var uzpilināt uz zivtiņām. 

Zivis uzturā 

Diētas ārstes Lolitas Neimanes ieteikumi:

– Zivis pieskaitāmas pie olbaltumvielu avotiem līdzīgi kā, piemēram, gaļa, piena produkti vai olas. Atšķirībā no tiem zivis nesatur piesātinātos taukus, bet omega-3 nepiesātinātās taukskābes.

– Cik Latvijā veikti pētījumi par zivju kūpināšanu, atzīts, ka situāciju var vērtēt kā apmierinošu.

Jebkurā gadījumā – nevajag ēst kūpinātu zivju ādu. Arī tāpēc, ka tās mēdz būt ļoti sāļas. Auksti kūpinātajās zivīs gandrīz vienmēr sāls būs vairāk nekā karsti kūpinātajās.  

– Maziem bērniem ieteicama malta zivs. Ļoti svarīgi, lai viņiem nenāktos piedzīvot sajūtu, ka rīklē nonākusi asaciņa. Daudziem tas rada paliekošu iespaidu uz mūžu, un viņi vairs zivis neēd.

Bērns atšķirībā no pieauguša cilvēka nepratīs asaku vienkārši izspļaut.

– No vienas puses, katrs zina, ka zivis ir labs un veselīgs produkts, no otras, – pastāv bažas par piesārņojumu.

Vistīrākās zivis varētu būt tās, kas dzīvo upēs, saldūdenī. Baltijas jūra ir piesārņota, tāpēc grūtniecēm iesaka uzturā ierobežot jūras zivju lietošanu.

Gribas ticēt, ka, iegādājoties zivis legālās tirdzniecības vietās, tās ir pārbaudītas un atbilst pieļaujamajām normām.

– Kā visvērtīgākais gatavošanas veids ieteicama zivs cepšana cepeškrāsnī. Iztīrītu zivi tur var cept ar visu ādu (dažām sugām jānotīra zvīņas).

Izmanto stikla cepšanas formu, cep folijā vai cepamā traukā bez eļļas un sāls. Garšvielas var likt minimāli, varētu pat teikt – nelikt nemaz, lai saglabātu īsto garšu.

– Arī labā restorānā parasti tiek lietots minimāls garšvielu daudzums. Citrona vai laima šķēlīti noliek šķīvja malā.

– Ja nopirkta zivs, kuras/-u par daudz vienai gatavošanas reizei, tad arī pāri palikušās jāiztīra, jānogriež galva un aste. Zivis sadala porcijās un liek saldēšanai paredzētos maisiņos saldētavā.

– Ja saldētu zivi iegādājas veikalā, jāpievērš uzmanība, lai gabaliņi būtu atsevišķi, nevis sasaluši kopā vienā ledus klucī.

Saldēta zivs jāatlaidina laikus, novietojot ledusskapī, nevis īsi pirms lietošanas ieliekot karstā ūdenī.

Sasildies ar zupu un sacepumu

Nacionālais mazumtirdzniecības pārtikas veikalu tīkls “Elvi” kopā ar pavāri un uztura speciālisti Jevgēniju Jansoni piedāvā vairākas receptes sildošu ziemas ēdienu pagatavošanai.

Minestrone zupa

Vajadzēs: 1 ēd.k. olīveļļas, 1 sakapātu sīpolu, 1 smalki sagrieztu selerijas kātu, 2 vidējus burkānus, 2 kartupeļus, 3 ķiploka daiviņas, 1 l buljona, 400 g konservētu tomātu, 2 ēd.k. tomātu pastas, timiāna zariņus, sāli, melnos piparus, 100 g spinātu lapu, 50 g makaronu, 400 g konservētu turku zirņu.

Augstā pannā olīveļļā apcep sīpolus, ķiplokus, selerijas, kartupeļus, burkānus. Pieliek timiānu un tomātu pastu, apcep. Pievieno konservētus tomātus, buljonu un uzvāra. Gatavo, kamēr kartupeļi mīksti.

Turku zirņus noskalo un pieliek zupai. Vienlaikus pieliek arī makaronus. Pieber sāli, piparus. Vāra, kamēr gatavi ir makaroni.

Saldēto dārzeņu sacepums

Vajadzēs: 200 g šampinjonu, 3 sakapātas ķiploka daiviņas, 1 ēd.k. eļļas, 400–500 g saldētu dārzeņu maisījuma, 1 tējk. kaltēta timiāna, 300 ml piena, 2 ēd.k. miltu, 2 ēd.k. sviesta, rīvētu sieru, 150 g atlaidinātas kārtainās mīklas, 1 olu.

Cepeškrāsni sakarsē līdz 180 grādiem. Sagriež šampinjonus, apcep eļļā kopā ar ķiploku. Pēc brīža pieliek saldētos dārzeņus un visu karsē.

Pievieno sviestu, izkausē, tad pieber miltus un samaisa. Pielej pienu, maisa, lai sautējums sabiezē. Pieber rīvēto sieru, sāli, piparus, timiānu. Sajauc un liek cepamajā traukā.

Virsū uzliek plāni izrullētu kārtaino mīklu un to apsmērē ar sakultu olu. Vidū iegriež krustiņu. Cepeškrāsnī cep 30 minūtes, lai mīkla zeltaina. Pasniedz karstu.

Sakņu-dārzeņu sacepums

Vajadzēs: 2 bietes, 2 saldos kartupeļus vai burkānus, 2 kartupeļus, 1 tējk. kaltēta rozmarīna, 200 ml 10% saldā krējuma, 1 ķiploka daivu, rīvētu cieto sieru, sviestu, sāli, piparus, rīvētu muskatriekstu.

Dārzeņus notīra, sagriež plānās ripiņās un katru veidu liek atsevišķā bļodā. Saldo krējumu sajauc ar ķiplokspiedē izspiestu ķiploku, sāli, pipariem, rīvētu muskatriekstu. Cepeškrāsni uzsilda līdz 180 grādiem.

Ar sviestu ietauko cepamo formu. Katram dārzeņu veidam pielej nedaudz saldā krējuma maisījuma, lai dārzeņi pārklājas. Nedaudz krējuma ielej cepamā formā un cieši citu pie cita liek dārzeņus. Pārlej ar atlikušo saldā krējuma maisījumu.

Uzklāj foliju un cep 1 stundu 180 grādos. Tad noņem foliju, uzber rīvēto sieru un cep vēl 10 minūtes.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.