Liepājniece Ilze Krūma ar šiem dārzeņiem ir pazīstama.

“Bērnībā vasarās dzīvoju laukos pie omas, un viņas dārzā auga arī kāļi. Oma tos vārīja dārzeņu zupā. Reiz nejauši biju klāt, kad tos mizoja, un gabaliņu nogaršoju. Tiem ir sava, tikai kāļiem raksturīga garša, bet kā man tie iegaršojās!

Vislabākie, saldie ir nelielie, nepāraugušie. Tikko veikalā redzu, tā nopērku vairākus. Ilgi ledusskapī gan turēt nevar, jo miza ātri sažūst.

Parasti nopērku trīs un nedēļas laikā apēdu. Precīzāk – darba dienās, kad vienmēr līdzi ņemu trauku ar dažādiem svaigiem, notīrītiem, sagrieztiem dārzeņiem. Tie nav sarīvēti, bet sagriezti gabaliņos.

Tā nu kāļus graužu no bērnības!”

Sieviete vēl pastāstīja, ka savā līdzi ņemamajā traukā ļoti labprāt ieliek arī nomizotu, sagrieztu kolrābi un burkānus.

Kāļus var ēst kā svaigus, tā cept, vārīt, sautēt, izgrebt un izmantot pildīšanai. Kāļu lakstus, kamēr tie vēl jauni un svaigi, pievieno kā salātiem, tā zupām un mērcēm.

Sarīvējot kāļus skaidiņās, var skābēt jeb fermentēt gluži kā kāpostus. Sanāks veselīga piedeva pusdienām ierasto salātu vietā. Sautējums iegūs papildu garšu, ja tam pievieno tieši kāli.

Interesanta, krāsaina piedeva gaļai sanāk, ja gabaliņos sagrieztu kāli vāra kopā ar mizotiem, sagrieztiem kartupeļiem. To jau varēs uzskatīt par restorāna cienīgu piedevu, ja kāli sagriezīs šķēlēs, apslacīs ar eļļu un garšvielām, un izceps cepeškrāsnī.

Divgadīgais dārzenis kolrābis ir dārza kāposta pasuga. Ēdamā, apaļā, nedaudz saplacinātā daļa aug virs zemes.

Gluži tāpat kā kāposti, arī kolrābji mēdz būt gaiši zaļā un violetā krāsā, sulīgi un ar tiem raksturīgu kraukšķīgu tekstūru. Garša, it sevišķi jauniem, ir maiga un saldāka nekā kāpostam.

Profesionāli pavāri iesaka kolrābi gatavot kombinācijā ar zivi, sautētiem dārzeņiem un citiem ēdieniem. Taču, ja gribi uzņemt īstus, dabiskus vitamīnus, tad kolrābi nomizo, sagriez gabaliņos vai sarīvē un ēd termiski neapstrādātu.

Tieši tāpat kā jebkurš cits dārzenis (arī kālis!), kolrābis palīdz samazināt lieko svaru. Tajā ir ļoti maz kaloriju, pat mazāk nekā kāļos. 

Kā izvēlēties kolrābi? Pēc garšas violetie un zaļie neatšķiras. Pēc struktūras mīkstāki būs nelielie, kas vislabākie un garšīgākie lietošanai svaigā veidā. Lielākus var pirkt tvaicēšanai, vārīšanai, cepšanai u.c.

Ļoti labi, ja kolrābjiem, kas izlikti pārdošanā, atstāta daļa lakstu. Tie palīdz dārzenim saglabāt mitrumu un vērtīgās vielas.

Tad, kad augu sagatavo maltītei, laksti jānogriež līdz pamatnei. Mizu nomizo tāpat kā ābolam. Pirms likšanas salātos meistari iesaka kolrābi izmantot blanšētu, nevis svaigu.

Ļoti garšīgi sanāk, ja nomizotu kolrābi sagriež salmiņos un nelielā eļļas daudzumā kopā ar garšvielām apcep uz pannas 5 minūtes.

Receptes

Kolrābju-gurķu salāti

Vajadzēs divus nelielus kolrābjus, svara ziņā tikpat daudz gurķu, 1 burkānu, sakapātas dilles, sāli, majonēzi.

Notīrītus un nomazgātus kolrābjus, burkānus un gurķus sarīvē salmiņos. Liek traukā, pievieno majonēzi, garšvielas pēc gaumes un samaisa.

Kolrābju mērce

Ņem 2 kolrābjus, pusglāzi ūdens, puslitru 35% saldā krējuma, 100 g brinzas, piparus, sāli. 

Nomizotus kolrābjus sagriež mazos kubiņos un sālsūdenī izvāra gandrīz mīkstus. Katlā uzkarsētā saldajā krējumā ieber sīki sagrieztu sieru un maisa, kamēr mērce kļūst viendabīga. Pievieno sāli, piparus.

Ieber un iemaisa izvārītos kolrābju kubiņus. Pasniedz pie gaļas ēdieniem. 

Salāti ar riekstiem

Sagādā 2 vidējus kolrābjus, 2 ābolus, 1 burkānu, 1 nelielu sīpolu, 100 g Indijas riekstu, skābu krējumu, sinepes, citrona sulu.

Burkānus, ābolus, sīpolu, kolrābjus, notīra, nomizo. Riekstus uz sausas pannas apgrauzdē un pēc tam saspaida gabaliņos. Dārzeņus un ābolus sarīvē uz rupjās rīves. Liek bļodā un sajauc.

Pagatavo mērci no krējuma, sinepēm un 1 ēdamkarotes citrona sulas. Ja vēlas, pieber sāli, samaisa un pārlej salātiem, samaisa, uzber riekstus.

Pankūkas

Būs nepieciešams 250 g mizota kolrābja, 2 vidēji kartupeļi, ola, milti, sakapāti pētersīļu zaļumi, sāls, pipari.

Kolrābi, kartupeļus sagriež kubiņos un kopā izvāra mīkstus. Nokāš sausus, atdzesē un saspaida ar dakšiņu. Tad pievieno olu, kviešu miltus, sāli un piparus. Rūpīgi samaisa ar zaļumiem.

Pannā uzkarsē nedaudz eļļas un cep apaļas pankūkas. 

Maigi pikantais sacepums ar sieru


Vajadzēs 500 g nomizotu kolrābju, 250 ml saldā krējuma, 1 tējkaroti stipro sinepju, 150 g cietā siera, sāli, maltus melnos piparus.

Kolrābjus nomizo, sagriež plānās šķēlītēs un 2–3 minūtes blanšē verdošā ūdenī (tad ēdiens sanāk maigāks).

Saldo krējumu ielej bļodā, pieliek tējkaroti sinepju, sāli, piparus un smalki sarīvētu cieto sieru. Izmaisa.

Cepamtrauku iesmērē ar sviestu, kārto kolrābju šķēlītes un ik pāris kārtām pārlej saldā krējuma mērci. Cep 180 grādos 40–50 minūtes. Vislabāk garšo, kamēr silts.

Ābolu un kāļa zupa

Jāņem 1 liels kālis, 3 āboli, neliels sīpols, 1 ķiploka daiviņa, kardamons, šķipsna kanēļa, Vusteršīras un sojas mērce.

Uzkarsētā cepeškrāsnī izcep ābolus. Katliņā apcep sīpolu, ķiploku, kanēli, izlobītas kardamona sēklas. Pieliek sīkos gabaliņos sagrieztu kāli, pielej nedaudz ūdens, lai viss pārsegts. Vāra, līdz kālis mīksts.

Izceptiem āboliem noņem mizu, mīkstumus pievieno zupai. Visu sablendē. Pēc garšas pievieno nedaudz sojas un Vusteršīras mērces. Pikantumam var piepilināt tabasko mērci.

Kāļu-skābu gurķu salāti

Būs nepieciešams 1 vidējs kālis, 2 skābēti gurķi, 1 sīpols, 1 burkāns, skābais krējums, 1 ēdamkarote mārrutku, sāls. 

Kāļus nomizo, sarīvē, gurķus sasmalcina. Mārrutkus samaisa ar skābo krējumu, pievieno sāli. Visu sajauc, pārkaisa sakapātus zaļumus.

Kāļu zupa

Ņem 2 vidējus kāļus, 2 burkānus, 1 sīpolu, 200 g konservētu turku zirņu, 1 ķiploka daiviņu, 1 vistas fileju, sāli, maltus piparus, paprikas pulveri.

Nomizo kāļus, burkānus, sīpolu un liek verdošā ūdenī. Vistas fileju sagriež strēmelēs. Kad dārzeņi mīksti, pievieno gaļu.

15 minūtes pirms vārīšanas beigām pieliek nokāstus turku zirņus. Pieber sāli, piparus un garšvielas.

Kad zupa gatava, tajā iemaisa ķiplokspiedē saspiestu ķiploka daiviņu. Uzliek vāku, lai garšas ievelkas.

Uzziņai

Kālis ir šķiedrvielām bagāts dārzenis un lielisks enerģijas avots, jo sastāvā ir dabiskie cukuri (glikoze, fruktoze) un cietes.

Kāļi satur olbaltumvielas, ogļhidrātus, minerālvielas (kāliju, sēru, fosforu, dzelzi), pektīnus, ēteriskās eļļas, nedaudz karotīna, nikotīnskābes, tiamīna un riboflavīna.

Bagāti ar C vitamīnu, satur arī B1, B2 un PP vitamīnus.

Veicina gremošanu un nomāc pūšanas procesu zarnās, uzlabo asinsrites sistēmas darbību.

Sastāvā esošais dzelzs lieliski palīdz organismam papildināt dzelzs krājumus anēmijas gadījumā. Noder pret aterosklerozi un plaušu iekaisumiem. Diētisks dārzenis. Mīkstina vēdera izeju.

100 grami kāļa satur tikai 36 kcal, 1 g olbaltumvielu, 8 g ogļhidrātu. 

Savukārt 100 grami kolrābja satur tikai 20 kcal.

Kolrābis bagāts ar C vitamīnu, turklāt šī vitamīna tajos ir pat vairāk nekā citrusaugļos. Kolrābis ir arī vērtīgs minerālvielu avots – tas satur dzelzi, fosforu, magniju un kalciju.

Avots: vs.lv

Mana bērnības garša

Krēms klučos

Veselības sporta speciāliste Dace Dieviņa:

– Man vienmēr ļoti garšojusi un joprojām garšo šokolāde. Atceroties bērnību, prātā nāk reizes, kad kopā ar mammu gājām uz “Kurzemi” un tur dažreiz viņa man nopirka šokolādes krēmu. To tirgoja pirmajā stāvā.

Vitrīnā tas stāvēja lielos gabalos, kā klučos, ielikts lielās metāla veidnēs. Pārdevēja krēmu no lielā gabala nogrieza un nosvēra, cik prasīja. Es to apēdu vienkārši tāpat, bez nekā cita.

Atceros, ka bērnībā dažādus krēmus varēja nopirkt ēdnīcās. Tie bija salikti pa porcijām metāla trauciņos uz plastmasas kājiņas. Klāt vēl kāds ķīselis vai vaniļas mērce.

Otra garša, kas man saistās ar bērnību, ir šokolāde “Runcis zābakos”. Lai arī sauca par šokolādi, manuprāt, kakao tur nebija vispār.

Masu veidoja no sojas, un, kad tā saucamo šokolādi ēdu, tā staipījās un lipa pie zobiem… Maksāja lēti, un uz papīra iepakojuma bija smuki uzzīmēts runcis zābakos.