Sāra, Lība un Klāvs Smildziņi iedrošina savus vienaudžus, ka našķus gan ikdienai, gan svētku reizēm mājas apstākļos pagatavot nav nemaz tik sarežģīti, kā varētu šķist. Turklāt tie garšo un izskatās lieliski!

Lielākoties būs nepieciešams sagādāt žāvētus augļus un riekstus, kas būs pamats saldajiem batoniņiem. Lībai, piemēram, ļoti garšo snikerīši, ko viņa gatavojas pasniegt viesiem savā dzimšanas dienā.

Klāvs norāda, ka riekstu batoniņi savukārt noderēs kā uzkoda starp treniņiem.

”Šie batoniņi ir īsti piemēroti, lai organismā atjaunotu enerģiju. Sastāvdaļas ir spēcinošas, turklāt batoniņiem netiek pievienots cukurs,”

viņš piebilst.

Bet Sāra uzsver, ka ar brāli un māsu darinātās konfektes ir vienīgais veids, kā viņa apēd dateles. ”Kad vecāki nopērk dateles, es tās nekad neēdu. Bet, kad tās pasniedz kā konfektes, ēdu,” smaida meitene, neslēpjot, ka, pirmo reizi nogaršojot našķi, nav pat pratusi atpazīt, ka tur ir datele.

RECEPTES

Dateļu konfektes

Nepieciešamas 10 dateles, 10 mandeles, 1 šokolādes tāfelīte, krāsainās cukura skaidiņas un 10 bambusa kociņi vai kokteiļsalmiņi.

Datelei izņem kauliņu. Tā vietā ieliek mandeli. Datelē ievieto kokteiļsalmiņu un aizspiež to ciet. Katliņā izkausē šokolādi. Katru dateli apviļā šokolādē un krāsainajās cukura skaidiņās. Ļauj šokolādei atdzist. 

Saldie batoniņi bez cukura

Būs vajadzīgi 200 g grauzdētu lazdu riekstu, 150 g sēklu maisījuma, 150 g žāvētu plūmju, 150 g žāvētu aprikožu, 3 ēdamkarotes ķirbju sēklu miltu, 2 ēdamkarotes ar kaudzi kokosa sviesta.

Visas sastāvdaļas liek virtuves kombainā un maļ 2 minūtes. Izkausē kokosa sviestu, pievieno masai un turpina malt.

Formā ieklāj pārtikas plēvi. Liek samalto masu formā un kārtīgi nopresē. Ievieto ledusskapī sastingt uz vismaz 3 stundām.

Griež batoniņa formātā un ietin papīrā. Nu tie ir gatavi baudīšanai un līdzņemšanai!

Latviskie snikerīši

Iepriekš jāsagādā 180 g cepumu ”Selga”, 120 g sviesta, 40 ml piena, 200 g konfekšu ”Gotiņa”, 2 saujas sāļo zemesriekstu, 200 g piena šokolādes.

Izkausē 80 g sviesta. Cepumiem pievieno kausēto sviestu un smalki samaļ. Masu liek formā, nopresē, atdzesē.

Katlā izkausē konfektes ”Gotiņa”, klāt lejot pienu. Konfekšu masai pievieno zemesriekstus un samaisa.

Riekstu masu lej virs cepumiem, atstāj dzesēties. Izkausē šokolādi, kam pievienoti 40 g sviesta. Lej pāri zemesriekstu masai.

Atdzesētu kārtojumu sagriež batoniņos.

Kādus dārzeņus var grilēt?

Grila maltīšu sezona ir sākusies, un daudziem patīk baudīt grilētus ēdienus, kas var būt ne tikai gaļa, bet arī dārzeņi, kas ir lieliska piedeva jebkuram vasaras galdam, tikai svarīgi izvēlēties pareizos vislabākajām garšas buķetēm, norāda uztura speciāliste Olga Ļubina.

BAKLAŽĀNI

Bagāti ar antocianīniem, kas dod raksturīgo violeto krāsu. Antocianīni palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem, kas mūsu organismā rodas gan novecošanas, gan vides piesārņojuma dēļ.

Grilētos baklažānos antocianīna koncentrācija ir augstāka nekā svaigos.

CUKĪNI

Lielisks veids, kā bagātināt savu ikdienas uzturu ar dārzeņiem. Cukīni var garšīgi pagatavot grilējot. Šādi gatavots cukīni saglabā gan savu formu, gan konsistenci. Cukīni satur kāliju, magniju, fosforu.

SĒNES

Pirms ēšanas noteikti vajadzētu termiski apstrādāt, un viens no veidiem ir grilēšana. Šampinjoni un austersēnes, ko visbiežāk izmanto grilēšanai, ir bagāti ar C un B grupas vitamīniem, satur magniju, kāliju, selēnu un cinku.

PAPRIKA

Pateicoties karotinoīdiem, paprika arī satur antioksidantus un palīdz organismam cīnīties pret iekaisumiem, tāpēc krāsainos dārzeņus, t. sk. papriku, ieteicams ēst regulāri.

Paprika satur arī C vitamīnu (krietni vairāk nekā citrusaugļi), kā arī kāliju, fosforu, magniju, mangānu un dzelzi.

SALDIE KARTUPEĻI

To popularitāte Latvijā ir krietni pieaugusi, tāpēc arī tos daudzi labprāt izvēlas grilēšanai. Saldie kartupeļi satur gan antioksidantus un šķiedrvielas, gan A vitamīna provitamīnu – beta karotīnu.

SPARĢEĻI

Satur gan šķiedrvielas, gan folātus, C vitamīnu, K vitamīnu. Līdzīgi kā citos dārzeņos, arī sparģeļos ir antioksidanti – kvercetīns un beta karotīns, kas aizsargā cilvēku organismu no iekaisīgām reakcijām, mazinot dažādu slimību (piemēram, onkoloģisko slimību, sirds un asinsvadu slimību) attīstības risku.

KARTUPEĻI

Grilējot kartupeļus, dodam priekšroku jauniem kartupeļiem un cepam tos ar mizu. Šādi pagatavoti kartupeļi satur mazāk cietes (cietes koncentrācija pieaug uzglabājot), bet miza palēnina kartupeļos esošo ogļhidrātu uzsūkšanos.

SĪPOLI

Gan termiski apstrādāti, gan svaigi sīpoli ir uzturvielu krātuve. Piemēram, sīpoliem piemīt dabīga antibakteriāla iedarbība, un tie satur kvercetīnu, kas kalpo kā antioksidants, pasargājot organismu no brīvajiem radikāļiem.

Neliela termiskā apstrāde kvercetīna koncentrāciju sīpolos nevis samazina, bet, gluži otrādi, palielina, tāpēc neaizmirstiet iekļaut grilētus vai vienkārši termiski apstrādātus sīpolus savā ēdienkartē.

ĶIPLOKI

Līdzīgi kā sīpoliem tiem piemīt antibakteriāla, antifungicīda iedarbība. Ķiploku iekļaušana ēdiena pagatavošanā ne tikai piešķir neatkārtojamu garšu, bet arī palīdz organismam cīnīties pret iespējamiem vīrusiem un infekcijām, tāpēc tā iekļaušana uzturā ir ļoti ieteicama.

INTERESANTI

Kalatuša

Ukraiņu boršča zupa ir viens no ikoniskajiem kulinārajiem simboliem, kas pašlaik pasaulē ir zīme vienotībai ar kara plosītajiem ukraiņiem. Tomēr ne jau tikai ar biešu zupu ir pasaulē atpazīstama ukraiņu virtuve.

Viena no receptēm, ko vērts pamēģināt, ir pārsteidzošā kalatuša – zupa, kurā savienots šķietami nesavienojamais – zivis un sēnes.

Parasti tradicionālajai biezzupai, ko gatavo no karpas buljona, vēl papildus izejvielas būs sēnes, milti, sviests, dažādi zaļumi, garšvielas un apcepti dārzeņi – selerijas, burkāni, sīpoli, tomātiņi.

Dārzeņus parasti apcep cepeškrāsnī, bet zivi ar sēnēm un garšvielām vispirms apbrūnina uz pannas, lai sanāk garšīgāks buljons. Var arī vārīt zivju buljonu no pašu ķertām karūsiņām, pievienojot kaltētas sēnes.

Gatavo buljonu pēc tam izkāš caur sietu, iebiezina ar miltiem un sviestiņu un pievieno sablendētus dārzeņus, bet zivs un sēnes gabaliņus liek klāt atsevišķi.