Agnese Narņicka: Mode nav tikai darbs, tas ir dzīvesveids
Agnese Narņicka, modes dizainere un Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja
Mode prasa ļoti daudz laika, reti ir tādi gadījumi, kad
kāds tieši bijis īstajā laikā un vietā, un uztvēris uzreiz īsto modes tendenci.
Modes māksliniekam ir jāparedz notikumi uz priekšu. Ja cilvēks ir ļoti
komunikabls, aktīvs un enerģijas pārpilns, tas noteikti notiek daudz ātrāk.
Kādam tas prasa divdesmit gadus, kādam piecus, bet minimums tam, lai vispār nāktu atpakaļ kādi
rezultāti, modē ir pieci gadi. Turklāt tas vēl ir ar lielām investīcijām. Šī
joma nedod uzreiz ātru rezultātu, tāpēc ļoti svarīga ir pacietība.
Latvijā lielai sabiedrības daļai īsti nav izpratnes par
to, ko dara modes dizainers. Lai strādātu profesionāli un aktīvi šajā jomā, tam
jābūt ne tikai darbam, bet dzīvesveidam, jo tas viss saplūst kopā. Man nav
noteiktas konkrētas darba stundas, vai darba dienas no pirmdienas līdz
piektdienai. Darbs ir septiņas dienas nedēļā un arī atnākot mājās par to domāju,
vai kaut ko daru, ja tas ir nepieciešams. Tā, protams, ir mana izvēle, vai to
darīt, vai nē.
Sabiedrībā vēl nav izveidojies priekšstats par Latvijas modes
industriju. Daļa sabiedrības interesējas paši, meklē informāciju par Latvijā
radīto modi un dizainu. Pirms pieciem gadiem kopā ar dizaineri Elīzu Ceski
izveidojām veikalu ”Paviljons”, jo pirms tam praktiski nebija tādu veikalu, kas
apvienotu Latvijas modes dizainerus un parādītu, ka Latvijas dizaineru darbi ir
pieejami, ka tie nav kaut kas astronomiski dārgs, vai kaut kas tikai pagrīdē
esošs.
Tās tiešām ir ļoti labas lietas dizaina un arī kvalitātes
ziņā. Kvalitāte gan dažādos gadījumos atšķiras un tam vēl ir vajadzīgs laiks.
Manuprāt šūšanas un ražošanas iespējas Latvijā ir ļoti labas, bet komunikācija
starp fabrikām un dizaineriem, starp tehnologiem un dizaineriem vai mārketinga
speciālistiem un dizaineriem vēl pieklibo. Viņi īsti nespēj viens otru atrast
un komunicēt savā starpā.
Domāju, caur ”Paviljonu”
un citiem veikaliem sabiedrība iepazīst Latvijas modes dizaineru darbus un
patiesībā tas diezgan strauji attīstās. Pirms pieciem gadiem bija diezgan grūti
nopirkt šādas lietas, ja vienīgi kādā salonā. Šobrīd jau ir vairāki veikali,
kuros var iegādāties Latvijā radītu dizainu un tas viss vēl tikai attīstās.
Mums nav trīssimt gadu senas tradīcijas modes industrijā,
tāpēc sabiedrība ir jāizglīto. Lielākais mīnuss, ko šobrīd jūtu, ir tas, ka
neviens vairs neizvēlas šuvēja profesiju, jo Latvijā par to daudz nemaksā un
tas neliekas prestiži. Fabrikās pārsvarā strādā cilvēki vecumā no četrdesmit un
vairāk gadiem. Jautājums ir par to, kas notiks pēc divdesmit gadiem. Jaunietis,
kuram ir tik daudz citu iespēju, izvēlas citas nozares.
Tāpēc es nesaskatu neko sliktu, ja šeit savu fabriku
atvērtu, piemēram, ķīnieši. Veselīga konkurence vienmēr veicina attīstību, tas ir
jauns stimuls būt labākiem un uzlabot rezultātus.