Raimonds Reinis, Dienvidkurzemes novada domes deputāts

Par šo jautājumu ir bijušas vairākas diskusijas gan ar kolēģiem, gan sabiedrību. Šobrīd mums noteikta buferzona 800 metri no dzīvojamās mājas.

Ir bijušas arī sarunas par to, vai atskaites punkts ir no dzīvojamās mājas vai no īpašuma robežas – kā tas tiek mērīts? Viedokļi bijuši ļoti dažādi.

Es personīgi piekrītu tam, ka šiem vēja ģeneratoriem būtu jābūt pēc iespējas tālāk.

Mana pārliecība ir, ka šī iniciatīva par divu kilometru attālumu ir ļoti pareiza un atbalstāma.

Protams, jebkurš lēmums ietekmē arī pašu attīstītāju. Viņiem būtu jāpārskata šīs teritorijas, kurās plāno vēja parkus, jo lielākā daļa no parkiem, kas pašlaik nāk Dienvidkurzemē, ir plānošanas stadijā. Izmaiņas liktu attīstītājiem plānus pārskatīt.

Skaidrs, ka

uzņēmējdarbībai, tajā skaitā vēja parkiem, ir jāturpina attīstīties Latvijā, bet tiem ir jābūt pēc iespējas nostāk no dzīvojamām mājām.

Uzskatu, ka šī divu kilometru robeža noteikti būtu mazāk traucējoša iedzīvotājiem. Un arī paši iedzīvotāji iepriekš ir vairākkārtīgi pauduši, ka grib lielāku buferzonu. Tas ir sadzirdēts gan dažādās publiskajās apspriešanās, gan citās tikšanās reizēs.

Kopējā nostāja jau nav pret vēja parkiem, bet gan pret to, kur ir šīs parku teritorijas. Viņi negrib, lai tās viņiem traucē.

Uldis Kristapsons, Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos

Noteikti, ka buferzonu vajag paplašināt. Domāju, ka tā varētu būt pat vēl lielāka nekā divi kilometri.

Tad, kad noteikumus izstrādāja, vēja ģeneratori nebija tik augsti. Distance 800 metri nav mainījusies, bet ģeneratori ir kļuvuši daudz augstāki, nekā tie bija agrāk.

Tāpēc, manuprāt, tas ir tikai un vienīgi loģiski, ka palielinās arī buferzona starp vēja parkiem un apdzīvotām vietām.

Un teikšu godīgi, ar vēja ģeneratoriem diez vai var panākt novada attīstību, tāpēc šajā ziņā tas maz ko mainītu. Ne tie nodrošina darba vietas, ne ko citu.

Domāju, ka,

visticamāk, daudzi iedzīvotāji vispār negrib vēja parkus, lai arī kādā attālumā no viņiem tie būtu.

Tas, kā ir bijis līdz šim, ir aizgājis. Turpmāk mēs ļoti gribētu, lai ir otrādi. Lai vēl pirms vēja parka attīstības ir šīs tikšanās ar iedzīvotājiem un notiek priekšizpēte par to, ko vispār saka vietējie iedzīvotāji. Un tikai tad, ja iedzīvotāji piekrīt, ka parks top konkrētā vietā, ļaut to būvēt, dot zaļo gaismu virzīties uz priekšu.

Pašlaik gan šis jautājums par buferzonas izmaiņām domē vēl nav apspriests.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.