Uģis Zariņš, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts:

Vilkt ragavas aiz automašīnām ziemas laikā, tas ir noziegums. Tas ir ārkārtīgi bīstami, jo var notikt ārkārtīgi lielas nelaimes, šajā gadījumā pat traģēdija, kas varēja nenotikt.

Tā nav tikai pārgalvība, bet gan stulbums – citādi es to nevaru nosaukt.

Jāatbild autovadītājam jo vairāk, ja šādā bīstamā atrakcijā tiek iesaistīti bērni. Pret šādu vizināšanos vajadzētu vērsties ar visu likumu bardzību.

Brīvdienās pie mums slimnīcā nonāca ļoti daudz pacientu ar mugurkaula traumām un dažādiem lūzumiem – jāpiebilst, ka pie mums nonāk pacienti ar sarežģītākām traumām, un tās ir nopietnas, operējamas traumas.

Protams, ir daudz traumu, kas gadās, baudot ziemas priekus, dažkārt tās ir neparedzamas. Ja brauc no kalna ar ragavām, slido vai slēpo, tas uzreiz nenozīmē, ka kaut ko salauzīsi.

Nedomāju, ka ziemas prieki būtu jāatceļ. Tomēr gadu desmitiem nav mainījies tas, ka pamatu pamats arī atpūšoties ir nepārvērtēt savas spējas un izvērtēt apstākļus.

Bērniem izklaides ziema ir notikums numur viens. Nevaram teikt, lai bērni neiet laukā un nešļūc no kalna, bet galvenais ir pieaugušajiem nevirzīt bērnus uz tādu rīcību, kas var garantēti beigties ar traumām.

Var un vēlams nodrošināties ar ekipējumu – ķiveri uzvilkt, un tas jau būs daudz, lai pasargātu. Otrs, jāatgādina, ka visvairāk nevajadzīgu traumu rodas pēc teiciena: ”Skaties, kā es māku!”

Vēl viena ziemas riska grupa ir seniori. Viņi jau paši par sevi ir nestabilāki, uz ledus risks vēl pieaug. Tāpat arī sievietēm jāatgādina, ka ziemā augstpapēžu zābaki nav piemērotākie apavi – daiļais dzimums visbiežāk tādēļ dabū potīšu lūzumus. Nevajadzētu būt kautrīgam un iegādāties kurpju zoles ar nagliņām, lai droši varētu pārvietoties pa slidenām virsmām.

Edgars Ginevičs, Liepājas Reģionālās slimnīcas traumatologs-ortopēds:

Slidenais un aukstais laiks ir ieviesis korekcijas – arī liepājnieki saskaras ar tā sekām, tostarp gūst traumas ne tikai ziemas izklaidēs, bet arī ikdienā.

Šo apstākļu dēļ jau ir diezgan daudz pirmo upuru. Nodaļas strauji pildās ar pacientiem, kas gūst ledus, slideno virsmu un sniega traumas. Ļoti daudz mūsu vecāka gadagājuma cilvēki krīt, gūst nopietnus lūzumus.

Taču traumas, kādas guvuši cilvēki, kuri palīdzību meklējuši Liepājas reģionālajā slimnīcā, un ievietoti traumu dēļ kādā no nodaļām, ir guvuši visa vecuma cilvēki, tostarp bērni.

Ļoti daudz Liepājas slimnīcā vērsušies cilvēki ar apakšdelmu lūzumiem, gūžu un iegurņu traumām, lūzumiem, muguras un jo īpaši jostas daļas traumām, jo lūzis kāds skriemelis. Tāpat ļoti daudzi guvuši galvas traumas – sasituši pakaušus un pieres.

Kas vēl jāatceras tieši liepājniekiem un apkaimes iedzīvotājiem, dodoties ikdienas gaitās un uz kalniem, ir piemērota apģērba un apavu izvēle, jāpadomā par sejas aizsardzību un ai plaukstas būtu pasargātas ar atbilstošiem cimdiem. Sejai vēlamas aizsardzības maskas un brilles. Mums laikapstākļi ir vējaini un mitri, ātri vien varam iedzīvoties pirmās pakāpes apsaldējumos, īpaši pirkstos.

Stingri mums ir jāpiedomā pie ātrumiem, lai vietas, kur baudīt ziemas priekus, šļūkt, slēpot, ir pazīstamas. Jārēķinās, ka ziemā gūtas traumas, kur ātrums bijis liels, var novest līdz invaliditātei un atstāt citas paliekošas sekas.

Tāpat viens nozīmīgs traumu gūšanas faktors ir diennakts tumšais laiks. Ikdienas gaitās traumu riskus arī mazinās, ja cilvēki izvēlēsies notīrītas un nokaisītas ietves.

Savukārt tiem, kuri, neskatoties uz regulāriem negadījumiem šādās situācijās, par kuriem ziņojuši mediji, joprojām izvēlas pārgalvīgus ziemas priekus, piemēram, braukt mašīnai piesietās ragavās, jāsaprot, ka pati šāda ideja jau ir ļoti bīstama un šādi es neieteiktu riskēt nevienam. Ragavas var saslīdēt un notikt frontālā sadursme ar šķērsli vai kādu pretimbraucošo, tāpat šoferi ir pakļauti avārijas riskam.