Linda Matisone, Saeimas deputāte (“Apvienotais saraksts”)

Budžets jau iepriekš skatīts komisijās, izspriests frakcijās un izrunāts koalīcijā. Līdz ar to nav tā, ka tas pirmo reizi parādījās budžeta skatīšanas naktī un mēs lēmām par kaut ko jaunu. Bija arī laiks iepazīties ar visiem priekšlikumiem.

Jā, varbūt debates rīta pusē gan vairs nebija tik kvalitatīvas un garas, bet nogurums dara savu.

Šoreiz tas vairāk ir tehnisks budžets, ko esam, tēlaini izsakoties, saņēmuši mantojumā vēl no iepriekšējās Saeimas. Jaunā Saeima darbu uzsāka tikai novembrī, bet valdību apstiprināja decembra vidū.

Mēs jau saņēmām, var teikt, gatavu dokumentu, ko sastādījusi iepriekšējā valdība, līdz ar to mums lielas iespējas kaut ko mainīt nebija.

Tam bija pārāk maz laika, jo pēc iespējas ātrāk jāpanāk, lai budžets stājas spēkā. To gaida gan pašvaldības, gan arī visas iestādes, kas atkarīgas no valsts finansējuma.

Taču ir gandarījums, ka budžetā ir ļoti nopietna sadaļa valsts drošībai, ņemot vērā šā brīža ģeopolitisko situāciju. Svarīgi ir tas, ka panācām papildu finansējumu iekšlietām, kā arī priecē papildu 85 miljoni eiro medicīnai.

Plus vēl pirms dažām dienām koalīcija vienojās medicīnas iestādēm piešķirt ap 10 miljoniem eiro energocenu pieauguma kompensēšanai.

Atalgojums pieaugs faktiski visa līmeņa medicīnas personālam, kā arī iekšlietu struktūrās strādājošajiem. Iespējams, tie ir nelieli panākumi nozarēs, kas ir “Apvienotā saraksta” atbildībā, bet vienalga tas ir labākais, ko varējām izdabūt no šī budžeta.

Īpaši ņemot vērā, ka šis zināmā mērā ir krīzes budžets, jo iekšzemes kopprodukta pieaugums ir ļoti mērens.

Kā pie cerību stara esam pieķērušies koalīcijas partneru solījumam sākt darbu pie Latvijas nodokļu sistēmas pilnveidošanas. Jau šodien (vakar – red.) sanāks pirmā darba grupa, kas sāks pie tā strādāt.

Nodokļu slogs Latvijā ir lielākais Baltijā, bet tikmēr nodokļu ieņēmumi – paši mazākie. Tas liecina gan par milzīgu ēnu ekonomiku, gan par VID darba kvalitāti, gan par neattīstītu uzņēmējdarbības vidi, gan par biznesam nedraudzīgu nodokļu sistēmu.

Latvijai svarīgi samazināt darbaspēka nodokļus līdz pārējo Baltijas valstu līmenim, kā arī radīt vienkāršotu nodokļu sistēmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Vienlaicīgi jāstrādā arī ar birokrātijas samazināšanu, darbaspēka un finanšu pieejamību, izglītības un zinātnes attīstību, kā arī energoresursu cenām.

Andris Šuvajevs, Saeimas deputāts (“Progresīvie”)

Attiecībā uz budžeta pieņemšanas procesu esmu ļoti kritisks. Šī būtībā bija demokrātisku lēmumu sabotāža.

Skaidrs, ka šādos apstākļos nevar notikt kvalitatīvu lēmumu pieņemšana, un to varēja arī ļoti just jau vakarā, kad deputātu uzmanība un spēja sekot līdzi mūsu priekšlikumiem būtiski samazinājās, bet ievērojami palielinājās aizkaitinājums, čalas un visādas sarunas.

Nakts vidū tas viss palielinājās vēl vairāk, un domāju, ka tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc kādā brīdī koalīcijas partijas bija tik aizkaitinātas, ka samazināja runāšanas laiku attiecībā uz priekšlikumiem. Es kā jauns deputāts par šādu procesu nevaru teikt ko labu.

Manuprāt, tas bija mēģinājums sabotēt budžeta kvalitatīvu pieņemšanu,

un varbūt arī koalīcija nebija rēķinājusies, ka opozīcijas partijas, īpaši, “Progresīvie”, būs tik aktīvi savu priekšlikumu aizstāvēšanā.

Par spīti garajam un nogurdinošajam procesam, gala budžeta likums, ar visiem izdevumiem, ieņēmumiem utt., būtībā nav mainījies kopš februāra sākuma, kad to atnesa uz Saeimu. Tas palicis ar visiem trūkumiem, uz kuriem pēdējo nedēļu laikā centāmies konsekventi norādīt.

Svarīgākais trūkums ir budžeta kopējais ietvars.

No vienas puses, saprotu, ka koalīcija vienmēr norādījusi, ka vislielākā prioritāte ir drošība, līdz ar to viss pārējais ir sekundārs. Taču, ja paraugāmies uz galvenajiem budžeta skaitļiem, jau no paša sākuma esmu teicis, ka

šis ir taupības un sīkstulības budžets.

Manuprāt, sociāli ekonomiskā situācija, kurā esam, prasīja būtiski citu pieeju šajā brīdī, kad ir augsta inflācija, un nu jau vairāk nekā gadu valsts bijusi energonedrošā situācijā.

Uzskatu, ka publiskajam sektoram vajadzēja nākt klajā ar būtiskām investīcijām ne tikai energoneatkarības, bet arī veselības un izglītības sektorā. Valdības interpretācija par to bija pretēja, proti, ka šis esot brīdis, kurā mēs nevaram veikt pārlieku daudz jaunu investīciju, jo tas tikai veicinās inflāciju.

Šāda veida secinājumi, manuprāt, ir kļūdaini, bet tie bija tie, ar kuriem strādāja koalīcija. Tas arī ir iemesls tam, kāpēc ir tik akūts un katastrofāls finansējuma trūkums veselības aprūpei.

Vēl viena galvenā problēma ir tas, ka valdība, šeit īpaši jānorāda uz “Jauno vienotību”, vadās pēc pieņēmuma: ja valsts ietaupa finansiālos līdzekļus īstermiņā, tad ilgtermiņā tas radīs pozitīvus rezultātus.

Domāju, ka tieši pretēji – mēs novērosim, ka šāda veida finansiāli ietaupījumi šogad radīs tikai lielākas izmaksas ilgtermiņā.

Veselības sektors ir viens no tiem, kurā tas ļoti skaidri redzams. Ja cilvēki nesaņems sev nepieciešamās zāles un pakalpojumus, viņi kļūs neveselāki un viņiem būs nepieciešamāka lielāka palīdzība, līdz ar to lielākas finanšu investīcijas nākotnē.

Šī domāšana ilgi raksturojusi Latviju, un diemžēl šis budžets arī to raksturo.