Latvijas mazo lidostu attīstības iespējas lielā mērā atkarīgas no tā, cik lielu pienesumu vietvara var sniegt reģiona ekonomiskai izaugsmei – gan biznesam, gan tūrismam. Lidosta ir stimuls tam, lai dažādas nozares konkrētajā reģionā attīstītos. Mazās lidostas ļauj pieslēgties lielajām lidostām jeb satiksmes mezgliem, nodrošinot pieejamību reģionam. Atdeve nāk caur biznesu, ko ļoti spilgti parādīja Liepājas iepriekšējā pieredze – šo pilsētu par sava biznesa vietu izvēlējās vairākas kompānijas, kuras, iespējams, līdz tam uz Liepāju nebūtu pat paraudzījušās, ja toreiz nebūtu bijis mēģinājuma organizēt regulāro aviosatiksmi. Uzskatu, kā tā vairākus gadus bija veiksmīga un deva savu pienesumu gan Liepājas tūrisma industrijai, gan biznesam kopumā.

Domāju, ka Latvijā jāsaglabā un jāattīsta lidostas tur, kur tās jau bijušas vēsturiski – Liepājā, Daugavpilī, arī Ventspilī. Protams, katrai jāatrod sava niša. Tukuma lidlaukā piesaistītas privātas investīcijas, savukārt Liepājā un Ventspilī tā ir pašvaldības rūpe. Arī Eiropā ir daudz piemēru, ka pašvaldības aktīvi iesaistās aviosatiksmes organizēšanā un pat dotēšanā, lai radītu labus apstākļus aviokompānijai uzsākt lidojumus. Liepāja nav izņēmums – pašvaldībai jāiesaistās, jo lidosta nav bizness, kas nes peļņu tiešā veidā.

Vai Liepājas lidosta spēs konkurēt ar Palangu? Iepriekš Liepājas lidosta ir bijusi labākā situācijā nekā Palangas lidosta. Tad, kad Liepājas lidostā bija regulāra aviosatiksme, Palanga ļoti uzmanīgi skatījās uz to, kas šeit notiek, un dažkārt varbūt pat apskauda par to, cik ātri mēs ejam uz priekšu. Šī konkurence, protams, ir, bet būtiski ir tas, cik lielā mērā reģions spēj palīdzēt aviokompānijām. Palanga izdarījusi ļoti daudz, tā ir ieguldījusi lielus līdzekļus mārketinga aktivitātēs, tādējādi palīdzot aviokompānijām būt šajā vietā. Tāpēc ir jautājums: cik Liepājai būs iespēju ieguldīt, lai aktivizētu šo vietu? Šajā laikmetā neizdodas konkurēt ar to, kurā vietā ir labāks priekšnieks vai skaistāks rokturis. Dažādi atbalsta mehānismi ir tie, kas strādā, kas nosaka konkurenci.

Lidostām sākums vienmēr ir grūts, taču tiklīdz parādās pirmā aviokompānija, arī pārējās sarosās. To droši varu teikt no savas pieredzes, jo tolaik, kad vadīju Liepājas lidostu, mēs sākām ar “Air Baltic”, pēc tam arī citas kompānijas sāka raudzīties uz Liepāju kā biznesa iespēju. Kādam ir jābūt pirmajam. Un tiem pirmajiem pavisam noteikti ir jāsaņem atbalsts gan no pašvaldības, gan valsts. Atbalstu tiešā veidā gan nedrīkst sniegt, taču ir citi ceļi, lai atbalstītu aviosatiksmi. Aviobiznesā ir ļoti liels risks uzsākt kaut ko jaunu, jo zaudējumi ir lieli. Zemo cenu aviokompānijas nav gatavas vienas uzņemties šo starta risku. Līdz ar to no vietvaras vai valsts atbalsta ir atkarīgs tas, cik sekmīgi izdosies šis starts.

Aldis Mūrnieks, bijušais Liepājas un Rīgas lidostas vadītājs