Tā mērķis ir panākt taisnīgāku pedagogu atalgojumu un augstvērtīgu izglītību visā Latvijā, neskatoties uz demogrāfiskajām atšķirībām reģionos.

Ministrijas informatīvais ziņojums par jauno modeli patlaban ir nodots arī sabiedriskajai apspriešanai.

Intervija ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu.

– Kāpēc vispār sāka domāt par jauno finansēšanas modeli?

– Lasītprasmes un centralizēto eksāmenu rezultāti rādīja, ka kaut kas attiecībā uz to, kādā veidā mēs nodrošinām izglītību, nav līdz galam kārtībā.

Ja redzam, ka rezultāti nav tādi, kādus mēs tos sagaidām, tas nozīmē, ka vai nu metode, ar ko mēs strādājam, nav pietiekami laba, vai atbalsts, ar kādu mēs ejam pie skolēna, nav pietiekami apmierinošs.

Kā pirmais solis bija skolu tīklu stāsts.

Kopā ar pašvaldībām sākām strādāt pie tā sakārtošanas.

Parādījās būtiska lieta – ka ir daudz skolu, kur ir maz bērnu, un daudz skolu, kur ir daudz bērnu.

Un rezultāti ir labi gan vienā, gan otrā gadījumā.

Tāpat rezultāti ir slikti gan skolās, kur ir maz bērnu, gan skolās, kur ir daudz bērnu. Bija jāsāk šķetināt diezgan sarežģītais uzdevums ar vairākiem mainīgajiem.

Un tas, pie kā mēs nonācām, ir – vietās, kur maz iedzīvotāju un attiecīgi maz bērnu, sistēma, kur nauda seko skolēnam, nenodrošina pietiekamu finanšu resursu, lai visas tās vajadzības, ko šobrīd esam definējuši kā labai izglītībai atbilstošas, varētu nodrošināt.

Daudzus pienākumus skolotājs nevar pildīt par samaksu,

tie sanāk uz brīvprātības principa, jo finansējums, kas iet uz skolu ar maz bērniem, ir, protams, ka mazs.

Liekot kopā šo situāciju, saprotam, ka, ja mēs pasakām, ka tur skolai ir jābūt, tur konkrētai mācību klasei vai programma ir jābūt, atbilstoši tam pretī ir jābūt arī finansējumam, lai šo mācību programmu varētu realizēt pēc taisnīgiem principiem visā Latvijā.

Lielais mērķis ir vienādas iespējas visiem bērniem un augstvērtīga izglītība visā Latvijā.

– Kas būtu ieguvumi, pārejot uz jauno finansēšanas modeli?

– Tātad mēs nonācām pie tā, ka ir jāveido finansējums, kas atbilstu mācību programmai.

Papildus analizējām, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mācību rezultātus.

PISA (Starptautiskā skolēnu prasmju novērtēšanas programma – L. K.-A.) pētījums rāda, ka mums nav pietiekams atbalsts talantīgajiem bērniem, tāpat pietrūkst, lai mēs nodrošinātu visu to atbalsta speciālistu daudzumu, kas ir vajadzīgs bērniem ar mācīšanās grūtībām.

Jaunajā izveidotajā modelī ir trīs lieli komponenti.

Viens ir saistīts ar skolotāju algu fondu, otrs – ar administrācijas izmaksām, trešais – ar atbalsta personāla algu fondu.

Un šis finansējums dodas nevis uz pašvaldību, bet tiek sadalīts divās daļās.

Lielākā daļa, kas ietver sevī skolotāju algas, administrācijas algu fondu, 2% papildfinansējumu un valsts ģimnāziju gadījumā 15% papildfinansējumu, dodas uz skolu, tādā veidā iedodot arī direktoram gan atbildību, gan autonomiju, veidojot savu akadēmisko kolektīvu, lai strādātu uz konkrētiem sasniegumiem skolā.

Otra daļa dodas uz pašvaldību, un tajā ir direktora algu fonds un atbalsta personāla algu fonds.

Atbalsta personāla algu fonds tādēļ, ka skolas, kur, iespējams, ir mazāks bērnu skaits, atbalsta personāls var būt nepilnā apjomā.

Pašvaldība var redzēt šo atbalsta personāla komandu, kas tad palīdz un strādā vairākās skolās.

Tādēļ tas iet caur pašvaldību.

Savukārt direktora algu fonds, jo skola ir pašvaldības dibināta un pašvaldība meklē direktoru.

Mēs saprotam, cik būtiska loma ir augstvērtīgu rezultātu sasniegšanā tieši direktoram, tad nu pašvaldībai būs šis rīks, kādā veidā tā vienojas par rezultātu, kas ir jāsasniedz skolai.

– Cik lielu finansējumu valsts budžetā paredz šai reformai?

– Kad runājam par naudas summām, kas ir jāinvestē šajā jaunajā programmu finansējumā, bieži vien izskan jautājums, kāpēc tas ir tik dārgi.

Esot godīgiem pret sevi, jāteic, ka šobrīd tajās skolās, kur ir bijis mazais bērnu skaits, mēs neesam pietiekamā apjomā finansējuši skolotāju atalgojumu, atbalsta personāla skaitu un daudzas citas lietas, līdz ar to ir tāds zināms špagats starp naudas apjomu, kas šobrīd nonāk lielā skolā ar daudz bērniem un skolā ar salīdzinoši mazu bērnu skaitu.

Un caur šo programmu finansējumu netaisnību novēršam, attiecīgi pret skolotājiem algu ziņā un arī pret bērniem, lai viņi saņemtu augstvērtīgu izglītību.

Runājot par kopīgo finansējuma apjomu, ir divas lietas, ko vēlos uzsvērt.

Šo modeli nevar ieviest pa daļām, ja ar to saprot mazāku cenu.

Ja mēs ar to saprotam, ka ne visas pašvaldības vienlaicīgi, tad mēs varam runāt par daļēju ieviešanu.

Bet, ja runājam par daļēju ieviešanu – darām kaut ko mazāk konkrētā modeļa ietvarā, tad nonākam atpakaļ pie situācijas, ka mēs naudu vienkārši atkal ”izsmērējam” un neiedodam to rezultātu, ko esam sagaidījuši.

Finansējums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu četriem mēnešiem – uzsākot no nākamā gada 1. septembra, ir 35 miljoni eiro.

– Vai pārmaiņas gaidāmas arī citos izglītības laukumos?

– Šobrīd tikai vispārējā izglītībā, kas ir no 1. līdz 12. klasei, bet vienlaikus paralēli notiek izstrāde par pirmsskolas izglītības iestādēm, un mēs domājam par finansēšanas modeļa pārmaiņām gan profesionālajā izglītībā, gan arī speciālajā izglītībā.

Bet, lai mēs labi redzētu, kā tas strādā un vai visi elementi ir ņemti vērā, esam sākuši ar vispārējo izglītību.

– Kā skolu tīkla sakārtošana sasaucas ar šo reformu?

– Tie ir savstarpēji saistīti.

Strādājot pie skolu tīkla, tieši arī nonācām pie tā, ka esošais finansēšanas modelis neļauj virzīties uz priekšu, ja mēs neapmaksājam atbilstoši tam, kas ir nepieciešams konkrētajā skolā.

Bet

IZM nosaka tikai prasības, skolu tīklu veido pati pašvaldība.

Mēs ar visām pašvaldībām vairākkārt esam runājuši, un mēs varam dot savas rekomendācijas, kā mēs to redzam, bet jebkurā gadījumā skolu tīklu izveido un nostiprina pašvaldība.

Pašvaldība programmā var piedalīties vai nu simtprocentīgi, un finansējums tam sekos, vai, ja pašvaldība ir izvēlējusies, ka tur paliek skola, ko viņi redz sev kā svarīgu esam, tikai ar līdzfinansējumu.

Bet jāsaprot, ka – ja ir skola, rezultāti nedrīkst būt atšķirīgi. Skolai pierobežā jādod tikpat laba izglītība, kāda tā ir Liepājā, Kuldīgā, Rīgā vai Valmierā.

Bērniem ir jāsaņem augstvērtīga izglītība, lai viņi tālāk var startēt nākamajā izglītības posmā, un nav tādēļ cietēji, ka viņu skola bijusi kaut kādā vietā, kur ir citi kritēriji attiecībā tieši uz izglītības kvalitāti.

Un tam ir arī šis jaunais finansēšanas modelis, – mēs maksājam par to programmu, kura tur tiek realizēta.

Tad ir vēl kritēriji – mazāka klase par pieciem bērniem nav iespējama, nedrīkst būt apvienotās klases. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ modeļa cena, iespējams, ir lielāka.

Uzziņai

Ieguvumi no jaunā modeļa:

• taisnīgāka un konkurētspējīgāka darba samaksa visiem pedagogiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita;
• sistēmā ienāk papildu finansējums;
• finansējuma plūsmas prognozējamība un stabilitāte skolu darbam;
• lielāka skolas direktora un skolas darba plānošanas autonomija;
• atalgojuma pieaugums pedagogiem;
• sabalansētas slodzes;
• atbalsta personāls;
• augstvērtīgākas izglītības pieejamība pašvaldībā.

Avots: IZM

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.