Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles datiem, 80 procentu no reģistrētajiem izglītības projektā “Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām”, ko finansē Eiropas Sociālais fonds, izvēlējušies mācīties angļu valodu. Man ir vairākas versijas, kāpēc tā.

Domāju, ka vispirms tā ir nepieciešamība. Instruments savstarpējai saziņai ar ārzemju partneriem, ceļojot vai arī vienkārši interesējoties par citu valstu kultūru. Ir daudzi, kuriem svešvalodu zināšanas dod papildus drošības sajūtu par nākotni un prasmes, kuras var izmantot savā profesionālajā jomā, ir pietiekami spēcīgs arguments, lai izvēlētos uzlabot savas svešvalodu zināšanas.

Valodu vēstniecībā lielākā daļa interesentu ir tādu, kuri angļu valodu vēlas sākt apgūt pilnīgi no sākuma. Taču tas ir nosacīti, jo šeit nostrādā tas, ka esam kautrīgi, nepārliecināti par sevi, runājot svešvalodā, un tāpēc izvēlamies sākt ar atkārtošanu. Protams, ir arī tādi, kas padziļina savas prasmes. Pēc maniem novērojumiem, zināšanas izvēlējušies papildināt, galvenokārt, cilvēki vecumā no 35 gadiem.

Pēdējā laikā liela interese ir izrādīta par vācu valodu. Kāpēc tā, grūti spriest, iespējams, pavēries Vācijas tirgus. Regulāra interese ir par Skandināvijas valodām – zviedru un dāņu.

Kopumā NVA projektu vērtēju pozitīvi – tā, tik tiešām ir laba dāvana mūžizglītības sektoram, galvenais, lai projektā iegūtās zināšanas cilvēkiem kalpo kā pamudinājums turpināt uzsākto un aizsniegt savus mērķus un ieceres. To novēlu arī pārējām izglītības iestādēm, kas piedalās projektā.

Andris Lanka,
Valodu vēstniecības vadītājs