Latvijas Izglītības
un zinātnes darbinieku arodbiedrība lēmusi 27.novembrī rīkot pedagogu
brīdinājuma streiku.

Streiks diemžēl
skaidri apliecina, ka izglītības nozarē ilgākā laika periodā uzkrājusies lielas
pedagogu daļas neapmierinātība. Neapmierinātības iemesli ir ļoti atšķirīgi.
LIZDA aicina uz streiku visu izglītības līmeņu un skolu veidu pedagogus, tai
skaitā, pirmsskolas, profesionālās skolas, vispārizglītojošās skolas, sporta,
mākslas un mūzikas skolas, augstskolas. Tām ir ļoti atšķirīgas situācijas un
ļoti atšķirīgas individuālās prasības un gaidas: palielināt algas; nemainīt
neko; garantēt lielākas pensijas; piešķirt izdienas pensijas; nodrošināt
veselības apdrošināšanu; mainīt skolēnu attieksmi; nodrošināt lielāku darba
slodzi; nodrošināt mazāku darba slodzi; vienkāršot mācību saturu; palielināt
vecāku atbildību, uzlabot sabiedrības attieksmi u.c. Šī ir daļa no iemesliem,
ko pedagogi ir nosaukuši dažādās tikšanās reizēs.

Aicinu apzināties, ka nevienlīdzīgā
atalgojuma situācija, kas uztrauc gan streika organizatorus, gan nav pieņemama
Izglītības un zinātnes ministrijai kā izglītības politikas veidotājai, ir tieši
pašreizējās sistēmas negatīvās sekas. Tās nav atrisināmas ar mehānisku naudas
palielināšanu sistēmai. Kļūdas ir jāatzīst un jālabo.

Šobrīd panākta
vienošanās, ka nākamā gada budžeta projektā tiek rezervēti 9 miljoni eiro
pedagogu atalgojuma situācijas uzlabošanai darba samaksas reformas
ietvaros.  Lai šos 9 miljonus nākamgad
(un vēl pa 27 miljoniem eiro 2017. un 2018. gadā) izlietotu saprātīgi un
ilgtermiņā, ar vecās sistēmas “kosmētisko remontu” nepietiek. Ir
nepieciešama sistēmas sakārtošana, nevis tikai “piekrāsošana”.  Finansējuma palielinājums nav iespējams bez
principu maiņas mērķdotācijas sadalē, jo tas vēl vairāk padziļinātu
nevienlīdzību pedagogu atalgojumā dažādās pašvaldībās.

Arī arodbiedrība apstiprina, ka pārmaiņas
vajadzīgas. Arodbiedrības atbalsts ministrijai bija un ir ļoti svarīgs, lai
sistēmu mainītu, lai mēs kopā veiktu būtisku reformu, kas beidzot sakārtotu
pedagogu atalgojuma sistēmu un kalpotu arī par pamatu pedagogu atalgojuma
palielināšanas grafika izstrādei. Ja pašā nozarē ir tik pretrunīgas vēlmes un
prasības, kā varam sagaidīt, ka nozari atbalstīs citi? Piešķirt papildu naudu
bez pārmaiņām atalgojuma aprēķināšanas sistēmā nav iespējams. Ir nepieciešama
sadarbība starp ministrijām, pašvaldībām, sociālajiem partneriem, –
konstruktīvam darbam ultimatīvas prasības nav labs fons. Ir nepieciešama gan
principu maiņa pedagogu atalgojuma aprēķināšanai, gan pašvaldību atbildīga
iesaiste skolu tīkla sakārtošanā, gan līdztekus arī papildu finansējums.
Pretējā gadījumā neapmierinātība sistēmā tikai pieaugs un zaudētāji būs bērni
un jaunieši.

Kā otrā medijos minēta LIZDA
prasība nodrošināt finansējuma palielinājumu augstākajai izglītībai un
zinātnei. 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, 
ir paredzēts valsts budžeta finansējuma apjoma palielinājums augstākajai
izglītībai par 1,1 miljonu eiro un zinātnei par 3,7 miljoniem eiro. Tomēr IZM
piekrīt, ka finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei ir nepietiekams.
2016. gada budžeta sagatavošanas procesā valdība neakceptēja IZM iesniegtos
pieprasījumus, kas bija paredzēti zinātnes bāzes finansējuma palielinājumam un
pilnvērtīgai augstākās izglītības trīs pīlāru finansēšanas modeļa ieviešanai.