Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīkotajos konkursos skolēniem piedalāmies jau vairākus gadus. Kāpēc uz to mudinu? Joprojām sastopamies ar situācijām, ka bērns noteikumus it kā zina, bet ar to ievērošanu iet pagrūtāk. Nupat dzirdēju par gadījumu, kad kāda meitene ļoti bīstami šķērsojusi ielu – gar pašu automašīnas priekšu, nemaz nepiedomājot par savu drošību.

Man tas šķiet pašsaprotami – bērniem jāzina un jāievēro ceļu satiksmes noteikumi. Protams, strādāju ar domu, lai tas viņu dzīvē ieietos, lai viņi to saprastu. Liepājas reģionā aktīvi rosās arī citas izglītības iestādes, stāstot par ceļu satiksmes noteikumiem un drošību – Nīcā, Aizputē, konkursos epizodiski piedalās Grobiņa, Priekule, Sikšņi. Un par to prieks, jo katra tāda lieta ir izglītojoša un noderīga.

Vai savam darbam redzu atdevi? Esmu pārliecināta, ka mani skolnieki zina vairāk par tiem, kas neko tādu nemācās. Domāju, ka viņiem par to ir gandarījums, tas sevišķi redzams konkursiem noslēdzoties. Protams, reizēm parādās maza negribēšana, kad kaut kas jāgatavo, jāpilda mājas darbi. Bet kopumā tas ir vērtīgs piedzīvojums, un dažam pat vairāku gadu garumā.

Startējam gan Jauno satiksmes dalībnieku forumā, kas ir no 3. līdz 5.klasei, gan “Gribu būt mobils!”, kas attiecīgi ir domāts no 6. līdz 8.klasei. 6.klases skolēn arī liek velosipēdu tiesības. Un ļoti aktīvi, jo pēc svarīgā dokumenta iegūšanas dodamies velobraucienos. Tas viņu dzīvē atkal ir kaut kas interesants.

Parasti, sākot no 3.klases, iepazīstinu ar ceļu satiksmes noteikumiem, taču kādu talantīgāku bērnu pamanu jau 2.klasē. Lai gan oficiāli viņam nav atļauties piedalīties Jauno satiksmes dalībnieku forumā, pirmos iepazīšanās soļus noteikumu pasaulē jau viņš var spert.

Vai konkursa veidā stāstīt par ceļu satiksmes noteikumiem ir veiksmīga? Teikšu tā: kā kurā reizē, bet pamatā jā. Manuprāt, kaut ko tādu organizējot ir jābūt radošiem. Varbūt dažreiz liekas, ka kāds uzdevums ir par grūtu, bet tas savukārt liek meklēt un rast risinājumus.

Daiga Gabrūna,
Rucavas pamatskolas skolotāja