Iepriekšējos gados septembra sākumā un augusta beigās jau sākām ziemas kviešu sēju, šogad tā ir aizkavējusies.

Arī ziemas rapša sēja šogad noslēdzās tikai pašās augusta beigās, lai gan parasti to pabeidzam jau ap divdesmitajiem datumiem.

Lai gan Kurzemē lauki nepludo, kā tas ir citos novados, ir teju neiespējami plānot darbus pat divas dienas uz priekšu.

Saimniecībā audzējam gan ziemas kviešus un ziemas rapšus, gan kukurūzu un pupas, kā arī lopbarības zāli.

Nodarbojamies arī ar piena lopkopību, tāpēc ir ļoti būtiski sagatavot zāli, bet, tā kā šobrīd teju nav saulainu dienu, zālei nav iespējas apvīst un to vēl nevar novākt.

Septembris tradicionāli nozīmē arī miglu un rasu, tāpēc ir bažas par lopbarības zāles sagatavošanu.

Ņemot vērā, ka laikapstākļi mainās pa stundām, nevis dienām, daudzi lauksaimnieki šobrīd vadās pēc situācijas, nevis plāna.

Par laimi, Kurzemes pusē daudzās saimniecībās bija iespējams nokult graudus ar optimālu mitruma līmeni – aptuveni 14%, lai gan bija lauksaimnieki, kuriem nācās novākt arī ar 20% mitrumu.

Diemžēl situācija ar graudu kvalitāti nav tik iepriecinoša – ja pērn teju visi novāktie graudi bija derīgi pārtikai, tad šogad aptuveni 50% ir lopbarības kvalitātē.

Šobrīd, protams, daudz ko izšķirs laikapstākļi rudenī.

Ļoti ceram uz siltu septembri, ar temperatūru ap divdesmit grādiem un saulainām dienām, pretējā gadījumā ir risks, ka sējumi nebūs pietiekami stipri, lai pārziemotu.

Izejvielu, augu aizsardzības līdzekļu un lauksaimniecības tehnikas izmaksas ik gadu aug, bet diemžēl graudu cena šobrīd ir salīdzinoši zema.

Kā jau daudzas saimniecības, arī mēs cenšamies ietaupīt, bet ne uz sēklas materiāla kvalitātes rēķina, jo tas var būtiski ietekmēt ražas kvalitāti.

Taču kopumā uz nākotni raugāmies gana optimistiski.

Nākamajiem sējumiem plānojam izmantot 30% jaunu šķirņu, esam iegādājušies sertificētu sēklas materiālu un skatīsimies, kā tas augs mūsu saimniecībā.

Viena neveiksmīga gada dēļ nedrīkst apstāties un sēdēt uz vietas, ir jāturpina attīstīties, ieviest kaut ko jaunu.

Neraugoties uz izaicinājumiem, lauksaimniecībā vienmēr jāspēj pielāgoties dabas apstākļiem un tirgus situācijai.

Mēs redzam, ka stabilitāti var nodrošināt tikai ilgtermiņa domāšana – ieguldījumi kvalitatīvā sēklā, jaunu šķirņu izmēģināšana un tehnoloģiju attīstība.

Lai arī šis gads ir atgādinājis, cik neprognozējami var būt laikapstākļi, tas vienlaikus stiprina pārliecību, ka ar neatlaidību un zināšanām ir iespējams turpināt augt un saglabāt optimistisku skatu nākotnē.

Emīls Ābelīte, lauksaimnieks, Tukuma novada uzņēmuma “Kalnāji” īpašnieks