Tas nu ir noticis – slotaskāts ir izšāvis, turklāt tik negaidīti, ka tagad no Latvijas izlases hokejistiem kas vēlā pirmdienas vakarā izcīnīja negaidītu un vēsturisku panākumu pār titulētajiem Zviedrijas hokejistiem, daļa līdzjutēju gaidīs vismaz medaļas.

Pagaidām gan būtiskākais būtu trešdien bez stresa tikt galā ar Austrijas hokejistiem, nodrošinot iekļūšanu otrajā kārtā. Diemžēl, Latvijai pietiek arī nezaudēt pamatlaikā, bet, kur var novest šāda kalkulēšana, dažos pasaules čempionātos mēs jau esam piedzīvojuši.

Jāatzīst, kopš Oļega Znaroka stāšanās pie izlases stūres, esmu bijis noskaņots visai skeptiski par bijušā komandas vilcēja veiksmīgo pārkvalificēšanos par treneri. Turklāt izlase nav tas labākais placdarms, kur apgūt hokeja trenera iemaņas. Bet, kopš Značoks trenē Kontinentālās hokeja līgas klubu MVD, par spēļu vadīšanas praksi viņš nesūdzas, pasaules čempionāts Šveicē viņam jau ir trešais, un tagad izaugsme ir acīmredzama. Jo vēsturiskais panākums pret zviedriem ir komandas nopelns un komandā ietilpst arī treneris ar savu prasmi no spēlētājiem panākt maksimālu atdevi un spēles plāna pildīšanu. Lai nav kā daždien ”Liepājas metalurgā”, kur pēcspēles preses konferencē galvenā trenera stardartfrāze par spēles plāna nepildīšanu daždien kļūst apnicīga.

Latvija pret skandināviem nospēlēja tieši tā, kā to vismazāk vēlējās paši zviedri – uzspiežot cīņu, neatkāpjoties no pretspēlētājiem un neļaujot savērpties zviedru slavenajam karuselim. Varbūt šāds aizsardzības hokejs nav tik acīm tīkams, taču spēles gaitā sāka apnikt arī vienveidīgie zviedru mēģinājumi ar reidu aiz vārtiem izraustīt mūsu aizsardzību. Kad tas negāja cauri, tad atlika vien šaut no zilās līnijas, bet pirmdien šautuvē zviedriem negāja – tikai viens šāds plēsiens vairākumā atrada mērķi Edgara Masaļska vārtos.

Par Masaļski varētu būt atsevišķs stāsts – sezona ar veiksmīgo sākumu, nelaimīgo paštraumēšanos, ilgo ārstēšanos un atgūšanos Vācijas Bundeslīgas vājākajā komandā diez vai bija labākais scenārijs izlases pirmajam vārtsargam. Bet izlases treneri šajā pasaules čempionātā izvēlējās likt uz Masaļski (liela teikšana šeit bija arī ”Liepājas metalurga” menedžerim Mihailam Vasiļonokam, kurš izlasē pilda vārtsargu trenera pienākumus) un vismaz pagaidām nekļūdījās. Mačā ar ASV Masala savu ielaida, bet pret zviedriem palīdzēja ierakstīt jaunu lappusi Latvijas hokeja vēsturē.

Jāatzīst, ka krietni pirms satrauktā TV3 komentētāja Arta Ābola pamanījis, ka pēcspēles metienu sērijā mūsu cietoksni gatavojas sargāt Sergejs Naumovs, es kārtējo reizi šaubījos par šādu lēmumu – pašā atbildīgākajā brīdī likt vārtos ”aukstu” vārtsargu. Pirmās divas ielaistās ripas šaubas nemazināja un arī tagad, vēsu prātu pārcilājot spēles beigu notikumus, liekas, ka zviedri pēc pirmajiem diviem metieniem pārāk ātri noticēja panākumam, bet tad, kad palika metieni līdz pirmajai kļūdai, Naumovs jau bija iesilis. Un mūsu uzbrucēji savu padarīja!

Man pirms čempionāta bija (un joprijām ir!) klusa cerība, ka šis turnīrs varētu nest ko patīkami pārsteidzošu. Viens panākums jau ir, tagad galvenais – trešdienas spēle ar Austriju. Tikai pēc uzvaras varēsim kalkulēt, ko varam otrajā kārtā. Tur vispirms jātiek, tādēļ trešdienas pēcpusdienā – par lielu Latviju!

Emīls Dreiblats, Radio “Skonto Liepāja” dīdžejs