Šis ir viens no maniem nozīmīgākajiem dzīves posmiem
–  es esmu pieņēmis lēmumu pagriezt visu
par 180 grādiem, pieņēmis vienu no saviem lielākajiem dzīves izaicinājumiem –
sezonas vidū uz visiem laikiem pārtraukt profesionāla
spēlētāja karjeru, lai atgrieztos savās mājās, savā pilsētā un  turpinātu dzīvi jau pavisam jaunā, man
neierastā, bet tai pat laikā, tik ļoti tuvā lietā – būt par Liepājas futbola
kluba vadītāju.

Katru dienu, saskaroties ar realitāti, es aizvien vairāk
apzinos to, ko ikdiena prasa no manis un prasīs arī nākotnē ar šo pieņemto
izaicinājumu. Es gribu uzvarēt šajā spēlē!

Es to redzu arī kā iespēju veidot lepnu un skaistu
futbola nākotni ne tikai Liepājā, bet visā Latvijā. Lai arī sezona mums dažkārt
sākas ar sniegputeni un beidzas ar ledu, tas mūs padara tikai stiprākus.

Un te, kur mēs esam, Kurzemē, Liepājā, – es ticu, ka ir
iespējams uzvarēt, kad man ir tāda komanda! Pat laikā, kad par kluba nākotni
nekas nebija zināms, šie puiši treneru vadībā turpināja nākt uz treniņiem, lai
būtu gatavi, kad būs tāda iespēja. Viņi visi nesavtīgi turpināja savu darbu,
cerot un gaidot. Šobrīd tas brīdis ir klāt!

Protams, arī es
priecātos, ja nenāktos pārņemt klubu pēdējā brīdī pirms sezonas sākuma. Varbūt
steigā kaut kas nav izrunāts tā, kā gribētos, varbūt situācija prasījusi
pieņemt kādus sabiedrībai grūti izprotamus lēmumus, taču esmu pārliecināts, ka
tas ir pareizais ceļš. Tas ir mans ceļš uz uzvaru, un esmu gatavs atbildēt par
katru soli tajā!

Man pēdējās
dienās ir nācies dzirdēt arī dažādus pārmetumus un lasīt dažādus subjektīvus
spriedumus, kas emocionāli nav bijuši tik patīkami. Taču vienu es zinu skaidri
– savā ceļā es neredzu vietu intrigām un baumām. Tās jāatstāj aiz muguras!

Es turpināšu darīt
to, ko esmu mācījies visu mūžu – ES CĪNĪŠOS!