Braucot pa novadu ceļiem, dažviet redzami nenovākti labības lauki. Lietavas neļauj pabeigt ražas novākšanu.

Man gandrīz viss ir nokults. Palikuši 15 hektāri pupu. Par labu laimi, mēs laikus sākām, un tad arī izdevās veiksmīgi pabeigt ražas novākšanu. Sākām jūlija beigās ar ziemas kviešiem, nokūlām 130 ha ‘Edvīna’, tad pārgājām pie rapša un pa ķēdīti kūlām visus pārējos graudaugus. Nenopļautās pupas pagaidām lai nogatavojas, tās atstātas lauka zaļināšanai. Būs gan dabūjušas lietu, taču vēl jau sola atvasaru, gan jau nokulsim.

Izskatās, ka zemnieku saimniecībā “Caunītes” šogad vidējā raža būs lielākā, kopš vispār saimniekojam. Tēvs strādāja no 90. gadu vidus, pats – jau 15 gadus, kopš pārņēmu saimniecību. Nav bijušas rekordražas, kad iekultu desmit tonnas, taču izskatās, ka vidējais rādītājs kviešiem stabili būs 6,7 tonnas no hektāra. Rapsim vidējā raža – 3,8 t/ha. Ir daži lauki, kur kvieši nokulti 8 tonnas no hektāra, bet rapsis – 4,5 tonnas.

Labai ražai palīdzēja laika apstākļi. Pērn rudens bija silts, ziema arī silta, labība labi pārziemoja, sacerojusi bija jau rudenī. Šogad apstākļi graudiem nebija ideāli, bet labi. Viss gāja pēc pilnas programmas, ieskaitot mēslošanu, jo mitrums zemē bija pietiekams.

Tiem, kuri vēl nav paguvuši nokult laukus, domāju, nekā laba tur nebūs, graudi būs sadīguši. Arī šonedēļ sola lietu. Esmu redzējis vairākās vietās nenovāktus laukus, stāv vasaras kvieši. Taču nu jau ir par sēju jādomā. Kad sākas kulšana, labāk ieguldīt papildu līdzekļus, bet padarīt savlaicīgi. Ja ir labs laiks, tad ir jākuļ. Man bija situācija, kad uz divām dienām paņēmu nomas kombainu, lai var labā laikā laukus nokult. Ar to zemniekam jārēķinās, ka kaut kas vienmēr pieviļ – vai nu tehnika, vai laika apstākļi.

Ģirts Gūtmanis, Bunkas pagasta graudkopis