Saistībā ar jauno nodokļu reformu neapmierināti ir daudzi, kaut skaidrojums ir par katru lietu. Bet, manuprāt, fokuss, kas tika uzstādīts pirms gada, visu sākot, ir pazudis. Un iespēja, kas bija dota, netika izmantota.

Tas, par ko ”cepas” gan Tirdzniecības un rūpniecības kamera, gan uzņēmēji – ir jādomā, kā šo visu redz investori. Vairāk kā kārtējos grozījumus, turklāt biezā slānī, investoru sakarā mēs nesaskatām. Gan jau, ka ir arī labas lietas, bet lielos vilcienos tā neizskatās.

Runājot par akcīzes nodokli degvielai, jāatzīst, ka likumdošana mazliet ir aizgājusi savu ceļu. Jo normāli katram nodoklim pretī būtu jābūt tam, kas no tā iegūst. Vai ir pārliecība, ka, palielinot akcīzes nodokli degvielai, būs vairāk naudiņas ceļiem? Man šādas pārliecības diemžēl nav.

It kā jau saka, ka pieaugums būs nenozīmīgs un tā tālāk, bet man kā iedzīvotājam vai kā uzņēmējam īstenībā ir jāsaprot, ka naudiņa, ko es samaksāju par konkrētu lietu, nonāk tur, kur plānots. Lai kārtējo reizi netiek lāpīti ciet caurumi, kas veidojušies kaut kādu citu iztrūkumu dēļ.

Te ir tā mūžīgā nestabilitāte. Ir izziņots, ka nu būs iespēja padarīt Latvijas investīciju un biznesa vidi saprotamāku un konkurētspējīgāku, bet beigās: še tev! Kaut kas, protams, ir izdarīts, bet rodas jautājums: ministri katrs par sevi dzīvo vai tomēr sarunājas?

Algu pieaugums? Protams, ka ieguvēji būs tie darba ņēmēji, kuriem šobrīd ir minimālā alga. Tas ir tas, par ko visu laiku mēģina rūpēties – par maznodrošinātajiem un mazākās algas saņemošajiem. Jo valsts ir uzņēmusies izlīdzināt nevienlīdzību ienākumos. Šo jautājumu reforma atrisinās.

Kaut teikts, ka tiks palielināts minimums par apgādājamajiem, aprēķini tomēr rāda, ka diemžēl ģimenes ar bērniem pēc jaunajām korekcijām saņems nedaudz, bet mazāk. Un tas, manuprāt, nav pieņemami un ir slikts signāls.

To, kāda situācija būs uzņēmumos, kur šobrīd darbinieki saņem mazliet virs minimuma, redzēsim pēc laika, bet pieņemu, ka daudzos gadījumos tā arī būs: šo strādājošo alga pielīdzināsies minimālajai, sāks parādīties nepilni darba laiki.

Šobrīd ir sajūta, ka visi no šīs tēmas ir noguruši. No manipulācijām, tā, ka šodien stāsta vienu, bet nākamajā dienā jau – citu. Pat lielajās organizācijās, piemēram, Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, ir rūgtums par to, ka veselu gadu ir strādāts ar vienu apsolījumu, bet beigās nonākam ne pie tā, kas bija plānots.

Rezumējot gribas teikt, ka sācies pazaudēto iespēju laiks. Jo šis bija laiks, kad varēja izmantot pieredzi, kas ir citās valstīs. Uzlabojot konkurētspēju uzņēmējiem un ekonomikai kopumā. Tā vietā īstenībā ir mēģināts atrast veidu, kā puscaurā maisā nozarēm, kuras pašas ar sevi netiek galā, uzliet ūdeni uz dzirnavām.

Pieņemu, ka sagurums ir visiem. Protams, ka mums būs saruna, kā tas ietekmēs Liepājas budžetu.

Gadiem un dažādos veidos lūdzām: uztaisiet tādu sistēmu, kas strādā un kuru nevajag mainīt reizi vai pat n-tās reizes gadā. Lai reizi divos trīs gados notiek izmaiņas un lai par to zina jau iepriekš. Ir tik daudz projekti, kas tika izstrādāti, rēķinoties ar esošo likumdošanu. Nu būs jāmēģina to visu pielāgot kaut kam jaunam, viss būs jāpārstrādā.

Iebildumi jau nav pret izmaiņām. Iebildumi ir pret to, ka tas notiek tik bieži un tik haotiski. Tas tracina.

Ģirts Kronbergs, Liepājas domes vicemērs, bijušais Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis