Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pašlaik gatavo skaidrojošu materiālu zvejniekiem, ar kādiem nosacījumiem un kādos gadījumos viņi var pieteikties atļauju saņemšanai pelēko roņu ieguvei.

Būs tikšanās ar zvejniekiem, lai precizētu noteikumus.

Ja būs pierādāms, ka komerczvejnieks savā darbības vietā cieš zaudējumus no roņiem, ko pierāda vai nu izmaksātas kompensācijas, vai zvejas žurnālos fiksēti roņu postījumi, tad ar stingriem nosacījumiem izvērtēs atļauju roņu ieguvei ar mērķi novērst postījumus zvejas rīkiem.

Zvejniekiem, kuri saņems atļauju biedēt roņus no tīkliem, būs jāveic arī citi pasākumi, piemēram, jāmaina zvejas rīku izvietojums, murdu konstrukcijas.

Tikai šaut pa roņiem nav vienīgais risinājums, un tā tas nestrādā.

Protams, būs jāatskaitās par katru gadījumu, kad nolemts letāli atbiedēt roni un vai tas ir sanācis. Ne vienmēr ronim trāpīs, un ne vienmēr tas būs beigts.

Mērķis nav samazināt roņu skaitu, bet panākt, lai tie sāk baidīties, lai, pamanot tuvojamies zvejnieku laivu, būtu vismaz kāda bijība.

Citādi roņi vispār vairs nereaģē uz cilvēkiem.

Gan Igaunijā, gan Zviedrijā, gan Somijā ronis ir vienādi aizsargāts, jo tā ir kopējā Eiropas Savienības dabas politika.

Arī tur, ja zvejnieki grib saņemt atļaujas limitētai roņu ieguvei vai atbiedēšanai no zvejas rīkiem, ir jāiesniedz informācija un jāpierāda zaudējumi.

Latvijas problēma ir tāda, ka mūsu zvejnieki desmit gadus, kopš šis jautājums tiek risināts, nav ziņojuši ne par sabojātajiem zvejas rīkiem, ne nejauši noķertajiem roņiem.

Ziņošana ar datiem un faktiem zvejas žurnālos notiek tikai pēdējos gados. Zvejnieku iesniegtie pierādījumi un “BIOR” pētījums mums beidzot dod pamatojumu atļaujas izsniegt.

Roņu populācija Baltijas jūrā nav atjaunojusies tādā skaitā, kādā bija pirms simt gadiem.

Problēma ir tā, ka roņi konkurē ar zvejniekiem par tiem pašiem zivju resursiem, kuru paliek arvien mazāk, un ne jau tikai tādēļ, ka palielinās roņu skaits, bet arī tādēļ, ka Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām pasaulē.

Pat ja zvejnieki pilnībā iznīcinātu roņus kā sugu, tas būtiski nepalielinātu zivju resursus.

Šobrīd jau sacelta ažiotāža, zaļās organizācijas satraucas, ka iznīcinās roņus.

Saņemtā atļauja vēl nenozīmē, ka zvejnieks spēs roni nomušīt un dabūt krastā.

Arī mednieki taisa ažiotāžu, bet šīs nebūs roņu medības – tikai limitēta ieguve, maksimāli 60 pelēkie roņi gadā. Pašvaldības pašlaik savāc un utilizē ap 200 krastā izskalotus roņus gadā.

Gita Strode, DAP dabas aizsardzības departamenta direktore

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.