8.aprīļa Lieldienu agrā rītā pa varītēm atraujot miegainās ačteles, no visas sirds cerēju, ka arī šoreiz laika pareģotāji būs norāvuši lielo burku un savās nežēlīgajās prognozēs par laika apstākļiem svētku dienās kļūdīsies.

Taču, paverot guļamistabas gardīnes un ieraugot visai ievērojamo sniega kārtiņu, mirklī top skaidrs, ka, ak tu jupis – tieši šoreiz metereologi bijuši sava uzdevuma augstumos. Ainava, kad balti pūkains sniedziņš klāj zaļos skujeņus un, galviņas pabāzuši, balto sniegpulkstenīši, sajūsmu varētu izsaukt, piemēram, janvārī. Bet aprīlī un turklāt vēl Lieldienās, kad piegatavoti grili, kokogles un pārējie piknika mielastam domātie atribūti, sajūsmas gaviles gaidīt velti.

Tad sāku prātot – kāds ir bijis Dieva nolūks, izspēlējot šo joku, paturot mūs siltās un omulīgās istabās?

Iespējams, ka tagad kļūšu maza, ļauna un riebīga, taču man šķiet, ka laužu lielākā daļa no Lieldienu svētku vēsts ir aizgājusi stipri tālu. Vai vēl ļaunāk – šī saite ir pārtrūkusi pavisam. Arī masu psihoze, mediji, iepirkšanās un atpūtas centri mūs aicināt aicina Lieldienās uzdzīvot šī vārda vistiešākajā nozīmē. Atrakcijas, jautrošanās, un arī šnabītim, lūk, lielā Lieldienu atlaide! Nerunājot, jau par to, kāda vispār varētu būt saistība Kristus augšāmcelšanās godināšanas dienai ar atlaidēm veikalos.

Pilnīgi noteikti neņemos apgalvot, ka nu visiem ar skubu jākļūst par cītīgiem dievnamu apmeklētājiem vai fanātiskiem kristiešiem, taču mani patiesi šokēja medijos veiktās aptaujas, ka tikai 8 procenti respondentu Lieldienas saista ar kristīgajām tradīcijām, bet vairums vienkārši ar brīvdienām!

Nebūt nenoliedzot ne tautiskās tradīcijas, ne folklorā skandēto olu ripināšanu, šūpošanos un pavasara saules ieskandināšanu, tomēr šī statistika šķiet pārāk draudoša. Šeit pat vairs nederēs psihoterapeitu uzmundrinošā recepte par glāzi, līdz pusei pilnu ūdens, jo līdz pusei – oi, oi! Ūdens skalojas knapi glāzes dibenā.

Sarežģīti, pat neiespējami šķiet izskaidrot to, kas tev liekas pašsaprotams. Taču varbūt tieši tāpēc, aukstajā ziemeļu vējā drebinoties, pēc iespējas ātrāk centāmies nokļūt siltumā, lai visi kopā padomātu.

Padomātu par to, kāpēc cauri gadu simtiem absolūti nekas cilvēka dabā nemainās un kas īsti pasaulei ir Lieldienas.

Gunita Boka