Svētdien kristīgā pasaule iededz pirmo sveci Adventes vainagā un iesāk ceļu uz Ziemassvētkiem.

Advente iezīmē baznīcas gada sākumu. Ar Pirmo adventi sākas gatavošanās laiks Kristus piedzimšanai. Burtiskā tulkojumā tā ir – atnākšana. Baznīcā Dieva atnākšana notiek trīs veidos. Pirmais, kad Dievs atnāca pie mums konkrētā veidā, kad piedzima Dieva dēls Jēzus Kristus. Otrais – Dievs ir ar mums neredzamā veidā baznīcā ticībā. Un trešais – mūžībā, kad nāks Pastarā diena, tad Dievs parādīsies redzamā veidā. Baznīcas gadā ir trīs lieli svētki: Ziemassvētki, Lieldienas un Vasarsvētki. Advente ir sagatavošanās laiks Ziemassvētkiem.

Te ir problēma, jo daudz kas ar laiku pazudis. Adventes laikā runā arī par gavēšanu. Tā nav tikai atturēšanās no pārmērībām ēšanā, tā ir sagatavošanās. Taču grūti ļauties klusumam tajā spriedzē, kas gaidīšanās laikā valda visapkārt, ko raksturo steiga, iepirkšanās drudzis, skaļi koncerti. Tā ir mūsu gadsimta iezīme, ka gribam visu uzreiz un ātri, ka mums kļuvis grūti gaidīt, gatavoties, lai pēc tam izbaudītu svētku prieku. Tas ir pazaudēts. Aicinu nepazaudēt gaidīšanas prieku! Sagatavošanās, pārdomu laiks – tas nav pašmērķis. Tas ir ceļš, kas ved uz Ziemassvētkiem, kad sagaidām Jēzus bērna piedzimšanu. Un tā ir mistērija, tāpat kā katra bērna ienākšana šajā pasaulē ir gaidīts brīnums. Tāpēc vairāk nepieciešams padomāt par eksistenciālām lietām.

Mans aicinājums šajā tumšajā laikā – iededzinot sveces, sagatavoties Kristus atnākšanai. Jēzus Kristus ir teicis: “Es esmu pasaules gaisma.” Aicinu piedzīvot pasaules gaismu, ieraudzīt to, kas nāk no augšas. Kā tā apgaismo mūs, palīdz dzīvot un saredzēt to ceļu, kas mums tālāk ejams.

Hanss Martins Jensons, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas diecēzes bīskaps