Sajūtas ir neaprakstāmas un neticās, ka skola ir pabeigta un šie 12 gadi ir pagājuši. Tas vēl nav prātam aptverams, bet sajūtas šajā brīdī ir ļoti labas. Izlaiduma svinīgajā ceremonijā es domāju par nebūtiskām lietām, par to, lai es neizgāztos, lai man nepaslīdētu kāja vai arī nesajauktu vārdus, sakot pateicības runu.

Domāju par visdažādākajiem sīkumiem. Man bija mazsvarīgi, kurš un cik daudz puķes ir atnesis, bet bija liels prieks redzēt cilvēkus, kuri ir atcerējušies un atnākuši pie manis uz izlaidumu.

Pirmajā izlaiduma daļā laiku pa laikam uzsitās ārkārtīgi liels emociju vilnis. It sevišķi, kad mums bija jāpasaka paldies savai skolotājai, tajā brīdī visa klase sāka raudāt, jo mūsu klasesbiedrene teica tik emocionālu runu un pateicības vārdus, ka vienkārši kaut kas dziļi iekšā atvērās un visiem bira asaras.

Vidusskolas absolvēšanu es uzskatu par dzīves sākumu relatīvi patstāvīgai dzīvei. Tagad jāsāk domāt par to, kāda būs tava nākotne. Vidusskolā tu esi vairāk vai mazāk spiests iet, bet tagad ir brīva izvēle un cik tu gribēsi, tik arī sasniegsi, tāpēc es uzskatu, ka šis ir tikai dzīves sākums.

Šis noteikti nebūs mans pēdējais izlaidums, ko mums arī novēlēja klases audzinātāja, un, lai gan es godīgi varu pateikt, ka man negribas mācīties, es jau tagad zinu, ka to darīšu.

Ildze Boka,
Valsts Liepājas 1. ģimnāzijas absolvente