Turpmāk jaunieši līdz 16 gadu vecumam sociālos tīklus drīkstēs lietot tikai ar vecāku vai likumīgu aizbildņu atļauju. Šāda kārtība top saskaņā ar jauno Eiropas Savienības personas datu aizsardzības regulu, kas stāsies spēkā no 25. maija. Valstis gan varēs šo slieksni samazināt līdz 13 gadu vecumam.

Protams, skatoties no vecāku puses, ir ļoti labi, ka kaut kas tiek domāts un darīts, saistībā ar drošu interneta vidi, taču, uzskatu, ka šāds risinājums nenesīs vēlamos augļus. Mēs visi zinām, kas notiek realitātē – bērni sociālajos tīklos var reģistrēties, norādot citu vecumu, vārdu vai dzimumu.

Es domāju, ka tas nav risinājums – vecākiem iejusties policistu lomā, kuri tikai vaktē, ko bērns dara internetā. Ir jāskatās plašāk. Manuprāt, daudz vērtīgāk ir radīt uzticēšanos. Cik daudz, mēs kā vecāki, spējam uzticēties saviem bērniem un sniegt izpratni par lietām.

Mana pārliecība ir tāda, ka atslēgas vārds uz panākumiem ir ”izglītošana”. Vajadzētu vairāk pievērst uzmanību tieši sabiedrības izglītošanai. Ir jārunā par to, kas ir sociālie tīkli, kā mēs izmantojam medijus, kā varam pārbaudīt no kāda avota nāk šī ziņa ar kuru dalāmies tālāk.

Ļoti bieži tiek strādāts ar jauniešiem, bet man šķiet, ka tomēr vajadzētu sākt jau ar vecākiem. Kā divu bērnu mamma esmu ļoti daudz par to domājusi. Par šiem jautājumiem būtu jārunā jau no agras bērnības. Sākot ar to, ka ir jāizskaidro bērnam interneta iespējas un arī draudi ar kuriem viņš var sastapties. Daudzi vecāki nezina, ka atļaujot savai atvasei neierobežoti skatīties ”youtube”, bērni ļoti viegli var sasniegt viņa vecumam neatbilstošu saturu.

Bērni internetu lieto jau no mazotnes, bet mēs vecāki esam viņu gidi, kuri palīdz izprast interneta plašos ūdeņus. Aizliedzot un kontrolējot, mēs, protams, varam mākslīgi paildzināt viņa bērnību, tomēr jāsaprot, ka aizliegums nav risinājums. Pienāks laiks, kad viņš saskarsies ar nepiemērotu saturu un informāciju, viņam ir jāzina, kā rīkoties.

Manuprāt, ļoti veiksmīgs piemērs ir centrs ”Dardedze”, kā mērķis ir pasargāt bērnus no vardarbības, rūpējoties arī par bērnu drošību internetā. Tāpat interneta vietne drossinternets.lv ir lielisks palīgs vecākiem, pedagogiem un pašiem jauniešiem. Viņiem ir vairākas programmas, kā viņi apzina bērnus un vecākus. Šobrīd Kultūras ministrija izglīto sabiedrību par mediju lietošanu un liek uzsvaru uz viltus ziņu atpazīšanu. Jautājums ir, vai visiem vecākiem un pedagogiem ir pieejama šī informācija?

Strādāt tikai ar bērnu un jaunieti ir ļoti nepareizi. Diemžēl, bieži vien vecāki netiek līdzi šīm jaunajām tehnoloģijām. No malas it kā šķiet smieklīgi, ka bērns māca vecāku, kā reģistrēties vietnē feisbuk, bet patiesībā tas liecina par sabiedrības neizpratni.

Tāpēc būtu jāsāk ar vecākiem, jo kurš gan cits bērnam nopērk mobilo viedtālruni vai datoru? Man bieži ir bijuši tādi gadījumi, kad vecāki saka: ”Jā, viņš jau tikai feisbukā sēž,” bet te ir jautājums par to, cik daudz mēs paši runājam ar bērniem, kas tad ir šie sociālie tīkli? Mums kā pieaugušajiem ir jāiet līdzi laikam un jāmēģina izprast bērna vajadzības un interneta plašās iespējas.

Vienkārši semināra veidā jauniešiem pateikt ”esiet internetā prātīgi” vai ”neizmantojiet sociālos tīklus” man šķiet nevajadzīgi un arī neiedarbīgi. Izglītošanai vajadzētu notikt kampaņveidīgi, strādājot dažādos līmeņos. Tā, manuprāt, varētu sasniegt daudz plašākus rezultātus.

Manā pieredzē ir bijis gadījums, kad bērns domā, ka aplikācijā vatsap ziņa pēc aizsūtīšanas pazūd. Jauniešiem ir jāsaprot, ka internetā viss publicētais paliek. Varbūt ir vērts bērniem izskaidrot, ka katra ziņa, ieraksts vai bilde, kas tiek publicēta, vienmēr būs atrodama. Esmu arī par šo jautājumu daudz runājusi ar darba devējiem, un feisbuk vietne ir tāds, kā personas otrs CV, jo šobrīd, stājoties darba attiecībās, tas ir pirmais, ko topošais darba devējs sameklē un pārbauda.

Ja runājam par internetu kopumā, tad arī informātikas stundās viens no priekšmetiem varētu būt medijpratības apgūšana.

Aizliegšana vai kontrolēšana nav ilgtermiņa risinājums. Pat ja bērns izveido profilu kādā no sociālajiem tīkliem, nevaram būt droši, ka paralēli viņš neizmantos ”viltus” profilu, kurā būs norādījis nepatiesu informāciju par sevi. Risinājums ir komunikācija ar bērnu, lai radītu izpratni, bet tāpat jāatceras, ka arī mums pašiem nepieciešams augt un attīstīties.

Inga Laugale, Liepājas Bērnu un jaunatnes centra struktūrvienības ”Jauniešu māja” vadītāja