Lai mazinātu korupciju policijā, nolemts, ka patruļdienesta un ceļu policistu kabatās un maciņos dienesta laikā nedrīkstēs atrasties skaidra nauda virs 30 eiro. Tā esot aizgūta ārvalstu pieredze.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis norāda, ka šis skaidras naudas ierobežojums jau sen strādā attiecībā uz robežsargiem un muitas amatpersonām. Pildot dienesta pienākumus, muitas kontroles punktos līdzi var būt tikai 28,5 eiro, savukārt, strādājot robežkontroles punktā, – ne centa.

Nepagāja nedēļa, kad jaunumam par ierobežojumiem attiecībā uz policijas darbiniekiem pievienojās ziņa, ka, visticamāk, skaidras naudas ierobežojumi darba laikā būs ne tikai policistiem, bet vēl virknei strādājošo kontroles un uzraudzības dienestos. Tas varētu skart, piemēram, Vides dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistus, vēstīja LNT.

Pirmajā mirklī iedomājos situāciju. Policists ieplānojis pusdienas laika pārtraukumā doties iegādāties jaunus apavus. Varbūt par dienestā valkājamos, jo nav noslēpums, ka nereti policisti darba vajadzībām nepieciešamos apģērba gabalus un apavus pērk paši.

Un diemžēl vismaz Liepājā ir vairākas tirdzniecības vietas, kur preci var iegādāties tikai par skaidru naudu, kur diemžēl kredītkartes netiek pieņemtas. Bet kvalitatīvi apavi ne vienmēr maksā 30 eiro un mazāk…

Un kā lai šis policists vai vides inspektors tiek pie viņam nepieciešamajiem apaviem, ja arī daļa tirdzniecības vietu nestrādā vakaros, kad cilvēks, kuram nepieciešams iegādāties preci, būs beidzis darbu?

Tad prātā iešāvās nākamā doma. Proti, cilvēki vienmēr mēģina atrast ceļus un veidus, kā apiet aizliegumus. Stājoties spēkā aizliegumam kabatā vai maciņā turēt ne vairāk kā 30 eiro skaidrā naudā, var nākties izdomāt, kur banknotes noslēpt – zeķē vai kur citur…

Un visbeidzot, tā kā esmu tajā vecumā, kad uz savas ādas kā strādājošajam nācās piedzīvot padomju laika izskaņas noteikumus, kas bieži bija patiesi absurdi, atcerējos vairākus tolaik piedzīvotus kuriozus, kas ”aizvilka” līdz cilvēktiesību pārkāpumiem šodienas izpratnē.

Strādāju tolaik lauku skolā un periodiski nācās doties uz rajona centru uz semināriem. Darba dienās, protams. Tā reiz rajona centrā uz ielas mani aizturēja milicijas darbinieki, kuri uzskatīja, ka atrašanās darba laikā uz ielas ir pārkāpums.

Jā, mobilo sakaru toreiz nebija, tādēļ bija nepieciešams prāvs laika sprīdis, līdz pierādīju viņiem, ka dodos darba darīšanās, un miliči to pārbaudīja. Lieki, piebilst, ka nokavēju gan plānoto aktivitāti, gan autobusu…

Savukārt kādai manai paziņai neveikla situācija iznāca saistībā ar frizētavas apmeklējumu. Līdzīgi kā es, arī viņa bija devusies uz rajona centru. Tikai savā brīvdienā…

Jaunie noteikumi mazliet tā kā ”ož” pēc ”padomijas” ierobežojumiem. Vai aizliegums kabatā turēt tādu naudas summu, kāda cilvēkam nepieciešama neliecina par to, ka valdība mums neuzticas?