Bieži saņemam lasītāju sūdzības par tēmu ”GRUŽI”. Viens neapmierināts, ka pie katra stūra nav pa miskastei, lai būtu ērti atbrīvoties no saldējuma iepakojuma un citas sīkas drazas. Cits tajā pašā laikā pauž neapmierinātību, ka atkritumu konteineri novietoti pārāk tuvu ēkai un tās logiem – viņam traucē smaka.

Tas ir tikai loģiski, ka pie sabiedriskās ēdināšanas iestādes vai pārtikas veikala durvīm jābūt atkritumu urnai, kur pircējam izmest tukšo taru. Bet vai urnai būtu jābūt pie katras daudzdzīvokļu mājas? Kāpēc gan šīs ēkas iemītniekiem būtu jāmaksā par konfekšu papīrīšu un tukšu pudeļu, ko iztukšotājs nav spējis aiznest līdz publiskajai vai savas mājas miskastei, izvešanu?

Daļa liepājnieku sodījas par to, ka konteineri tiek izvesti pārāk reti, ne katru dienu, jo tad tie ir pārpildīti un pagalmos veidojas nekārtība. Savukārt citi uzskata, ka gružus izved pat pārāk bieži – tādējādi veidojas lieli rēķini par atkritumu apsaimniekošanu.

Daļa liepājnieku piedalās talkās, poš savu pilsētu un ir pamatoti sašutuši, kad pēc laika uzpostajās vietās atkal izveidojas nelegālās izgāztuves. Savukārt atsevišķi subjekti tā vietā, lai savus būvgružus, lielgabarīta atkritumus un pat sadzīves drazu aizvestu uz poligonu, izvēlas degvielu iztērēt, lai izbrauktu Karostas mežā un šmauci izgāztu tur…

Varētu īsi rezumēt: cik cilvēku, tik viedokļu. Taču ne jau tur sāls un būtība.

Gadu pēc gada apsekojot pilsētu, piedaloties talkās un runājot ar iedzīvotājiem, esmu secinājusi, ka jāsaka teju dziesmas vārdiem: trīs lietas… Pareizāk: trīs problēmas.

Viens no apstākļiem, kas palielina atkritumu apjomu ielās un pagalmos ir putni. Konteiners vai urna pilna, bet tai nav vāka, vai arī to piemirsts aiztaisīt vai kaudzes dēļ vairs nav iespējams izdarīt. Kaijas un vārnas klāt. Un, kaut atkritumi daudzviet iedzīvotāju glīti iesieti maisos, putni, meklējot ko gardu, izmet gružkastu saturu zemē, plēš maisus pušu un revidē saturu. Un tad vēl mūsu pilsētā tik ierastais vējš nāk talkā, kā rezultātā vieglāki atkritumi – papīri, celofāna maisiņi utt. ir pa tuvāku un tālāku apkārtni.

Otrs. Savu artavu dod arī klaidoņi, kuri revidē konteineru saturu. Arī viņi izceļ no urnām un konteineriem maisus, pārplēš tos… Un arī tad vējš dara savu…

Trešais. Saprotu iedzīvotāju vēlmi ekonomēt, taču nereti netīrība veidojas tādēļ, ka atkritumu konteineri netiek iztukšoti pietiekami bieži. Sevišķi mikrorajonos. Nedēļas nogalēs, apsekojot pilsētu, neskaitāmas reizes esmu pārliecinājusies, ka pilsētas guļamrajonos konteineri ir ne vien pārpildīti, bet atkritumu kaudzes sakrautas pat tiem blakus.

Jā, pamatotas ir iedzīvotāju dusmas un sūdzības par to, ka nereti pavisam sveši ļaudis ne tikai ienāk, bet pat iebrauc viņu pagalmos un konteinerā izmet gružus, par ko iedzīvotājiem jānorēķinās. Taču ne vienmēr vainīgi ir svešie, bieži vien grēko arī paši mājas iedzīvotāji. Izliek pie konteinera lielgabarīta gružus – vecas kumodes un dīvānus, sakrauj būvgružu kalnus, pat klozetpodu pieslej… Bet maksā visi…

Nav, nu nav tie marsieši, kuri nolaižas un pieber Liepāju ar gružiem! Paši vien esam par tīrību atbildīgi. Netīšām (pārpildīts konteiners) vai tīšām (Karostas mežā izgāzta būvgružu vai vecu riepu krava), taču tā ir mūsu atbildība.

Jau dzirdu: bet mēs jau neesam vainīgi, ka konteiners pārpildīts; neglabāsim smakojošo maisu dzīvoklī no sestdienas līdz pirmdienai. Bet varbūt vērts mājas kopsapulcē pārskatīt jautājumu par konteinera iztukšošanas biežumu?

Tāpat dzirdu aizrādījumus, ka nogādāt atkritumus uz poligonu ”Ķīvītēs” ir dārgi: ne tikai jāpērk degviela braukšanai, bet arī jāmaksā par nodotajiem gružiem.

Te nu gan atļaušos oponēt! Pirmkārt, degviela nepieciešama gan braukšanai uz poligonu, gan tikšanai līdz Karostas mežiem, kas pāris mēnešu laikā kopš pavasara atkal jau piešmucēti. Otrkārt, par sašķirotiem atkritumiem poligonā nav jāmaksā. Atliek mest slinkumu pie malas un nevis visus gružus bāzt vienā maisā, bet solīdi tos sadalīt – papīrus vienuviet utt.