Atkusnis, kas uznāca pēc dziļā sniega, ietves un ielas mūsu
pilsētā pārvērtis strautos, upēs un pat jūrās – pa kurām bez gumijniekiem
sausām kājām nevar izbrist gājēji, bet auto pārvietojas teju kā amfībijas.

Autobraucēji viennozīmīgi ir priviliģētākā situācijā – kājām
pa ūdeni brist nav nepieciešams, bet no šļakatām sargā bleķi. Turpretī gājēji,
kuriem drošības apsvērumu dēļ jāskatās ne tikai zem kājām, lai zem ūdens paslēpts
ledus klucis viņus nepaklupinātu, kā rezultātā, iekrītot peļķē tiktu samērcētas
drēbes, bet arī virs galvas, lai virsū netrāpītu no kāda jumta krītošs ledus
gabals vai sniega blāķis, vēl vistiešākajā veidā pakļauti šļakatām, ko uzceļ pa
ielu braucošie transportlīdzekļi.

Tā kā esmu ne tikai autobraucēja, bet arī gājēja, pieredze
šajā ziņā bijusi dažāda. Ja kājāmgājējam lietus laikā rokās atvērts lietussargs
un gana laba reakcija, var paspēt auto riteņu uzceltās šļakatas atvairīt, tām
priekšā pašaujot atvērto lietussargu. Taču ne jau vienmēr šis vairogs ir pa
ķērienam. Kaut vienmēr, būdama gājēja, vietas, kur uz brauktuves ar netīro
ūdeni pilnas peļķes, cenšos apiet pēc iespējas tālāk no brauktuves, ne vienmēr
tas izdodas.

Diemžēl bijuši gadījumi, kad esmu apšļākta. Nieks, ja apšļāc
nedaudz – saprotams taču, ka tādi laika apstākļi un šoferītis jau arī nevar
zināt, cik dziļa bedre zem ūdens klājiena. Var jau apģērbu izmazgāt. Taču
bijušas arī situācijas, kad garām braucošais nolej no galvas līdz kājām. Un
reizēm rodas sajūta, ka dažs labs pie stūres sēdošais to dara tīšām…

Ņemot vērā kājāmgājēja pieredzi, pie stūres cenšos būt
saudzīga pret gājējiem. Ja pa ietvi iet cilvēki un pretim braucošo auto dēļ nav
iespējams izstūrēt no ar ūdeni pilnajām risēm, nav taču grūti samazināt ātrumu,
lai auto riteņi nepaceltu ūdens šalti, kas kā dubļu duša uzgāztos gājējiem
virsū! Kaut arī kā braucēja esmu pamanījusi, ka dažs labs, acīm redzot, gūst
baudu, lielā ātrumā ”ieraujot” prāvākā lāmā un apliedams uz ietves esošos…

Šādās situācijās parasti aizdomājos: vai šie dubļu dušas
rīkotāji nav dzirdējuši par to, ka apšļāktajiem ir iespēja vērsties
operatīvajos dienestos ar iesniegumu, piedzenot kompensāciju no vainīgā? Jā,
tāda iespēja ir! Vien cietušajam notikuma vietā jāpaspēj piefiksēt vainīgais –
mašīnas marka, numurs, kā arī jāpieaicina notikuma liecinieks.

Diemžēl pēdējos gados nav dzirdēts, ka kāds cietušais būtu
šādi rīkojies. Un ir jau arī saprotams – kad esi apliets no galvas līdz kājām, pirmajā
brīdī acīs sariešas dusmu asaras, cilvēks mēģina glābt situāciju. Un tikai pēc
tam aizdomājas, ka varbūt vajadzēja apskatīties uz vainīgo un uzrunāt blakus
esošos. Bet tad jau ir par vēlu…

Bet domāju, ka pāris ziņojumu par agresīvajiem braucējiem,
kuri neciena mazāk aizsargātos satiksmes dalībniekus, viņiem sarīkojot dubļu
dušu, varētu būt laba mācība pārējiem.