Ziņa par AS “Latvijas Krājbanka” slēgšanu, protams, bija nepatīkams pārsteigums. Līdz šim ar Krājbankas darbību bijām apmierināti, iespējams, tāpēc laicīgi nenoreaģējām un kontu – neslēdzām. Par laimi, summa, kas palikusi bankā nav tik liela, lai šobrīd paralizētu mūsu darbu vai radītu tālejošas negatīvas sekas. Esmu dzirdējis, ka citiem ir pat krīzes situācija.

Vēl pagājušā nedēļā mūsu uzņēmums strādāja kā parasti, veicām ierastos ikdienas maksājumus. Pirmdien pats nebiju uz vietas, atgriezos no komandējuma, un otrdienas rītā jau bija par vēlu, lai kaut ko darītu. Šobrīd spējam savu darbību turpināt bez problēmām, bez tās naudas summas, kas atrodas bankā. Neesam pieņēmuši lēmumu šo naudu norakstīt zaudējumos. Sekosim līdzi tam, kā viss attīstīsies, jo pagaidām daudz kas vēl nezināms. Turklāt pastāv arī iespēja, ka naudu atpakaļ dabūsim. Uz to cer ļoti daudzi cilvēki.

Esmu noskaņots optimistiski, jo dzīve jau ar to nebeidzas, lai gan domāju, ka daudziem Krājbankas krahs bija nepatīkams trieciens un raisījis ne mazums problēmu, dusmu, bailes. Uzņēmuma finansu līdzekļus esam sadalījuši pa vairākām bankām, lai gadījumā, ja kas notiek, nezaudējam visu. Patreiz laikam jāatzīst, ka vairāk uzticos Skandināvijas bankām. Grūti spriest par to, vai tuvākajā laikā nevarētu rasties kādas grūtības arī citām bankām, bet domāju, ka nē. Man skats neliekas tik drūms.

Man nav personīgi pazīstams uzņēmējs, kuram Krājbankā būtu glabājusies visa nauda, taču publiskajā telpā to var dzirdēt. Sapratu, ka arī zemniekiem tur ieskaitīta ilgi gaidītā subsīdiju nauda. Arī pašvaldībām bijušas lielas summas, tāpēc tagad problemātiski izmaksāt pabalstus utt. Nevaru komentēt vai valsts ir pietiekami veiksmīgi iesaistījusies Krājbankas lietā, taču būtu jādomā par mehānismiem, kā pasargāt uzņēmumu noguldījumus bankās.

Jānis Akerfelds,
SIA “VIA-S modular houses” valdes loceklis