Jānis Vilnītis: Cienīsim sevi un savu valodu!
Vēlos paust savu viedokli par pagājušā ceturtdienā notikušo domes sēdi, jo medijos pieejamā informācija ne līdz galam atspoguļo visus faktus.
Sākšu ar to, ka man nav pretenziju ne pret angļu, ne dāņu, ne krievu, ne citām valodām, no kurām vairākas varu brīvi lietot, taču runa iet par divām problēmām.
Pirmkārt. Tie deputāti, kas nemāk vai negrib domes sēdēs runāt latviski, izmanto tulkus, kuri tulko no latviešu valodas uz citu, un pēc tam atpakaļ. Šis process ir laikietilpīgs un pagarina sēdes jautājumu izskatīšanas laiku. Bieži sēdes vadītājs jau ir pārgājis uz citu jautājumu, bet minētie deputāti vēl grib izteikties vai izsakās par iepriekšējo. Tulkiem, latviski interpretējot deputātu teikto, ir nesakritības, atšķirības, kādreiz arī būtiskas. Tā kā pārzinu valodas, kuras tulko, tad varu izsekot līdzi, ka tulkojumi ne vienmēr ir precīzi.
Otrkārt. Izpētot LR Saeimas kancelejas atzinumu un LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atzinumu, kā arī tajos minētos likumus, ieguvu apstiprinājumu, ka, privātā kārtā pieaicināts tulks, nevar būt pašvaldības domes deputāta pilnvarots pārstāvis. Tātad arī juridiski tas nav pieļaujams.
Iniciatīva šo problēmu izrunāt nāca no manis, un netika ne ar vienu saskaņota vai sarunāta, jo iepriekš divas reizes šis jautājums jau tika skatīts koalīcijā, bet vienmēr atlikts.
Tāpat es lieliski atceros abu zināmo deputātu solījumus pagājušā gada vasarā, viņiem sākot pildīt deputāta pienākumus, proti, ka tuvākā pusgada laikā viņi apgūs un varēs saprasties latviski.
Kā varēja redzēt pagājušās ceturtdienas laikā, tad Stēnam Lorensam nebija problēmu sarunāties latviski. Un, ja valoda arī bija mazliet nesaprotama, tad to lietojot, tā tikai uzlabotos. Savukārt Valērija Kravcova nerunāšana vai nevarēšana sarunāties latviski patiesi izbrīna, jo viņš pavisam nesen ir ieguvis pilsonību un kārtojis eksāmenu latviešu valodā. Šeit rodas jautājums, cik tas noticis likumīgi un vai šī apliecība nav iegūta kā savādāk!?
Katram jautājumam vienmēr ir juridiskā puse un arī morālā. Man šķiet, ka liepājniekiem ir svarīgi, ka viņu ievēlēto pārstāvju sēdes notiek racionāli, mērķtiecīgi un efektīvi, nevis katru sēdi gaidīt kā cirka izrādi, vai mafijas bosu saietu, kur katram blakus sēž “counseller”. Varbūt tas kādreiz arī atsvaidzina vai uzjautrina, taču Liepāja pēdējā laikā jau kļūst populāra visā valstī (un arī Dānijā) ne tik daudz ar saviem sasniegumiem, bet ar atsevišķu deputātu klaunrādi. Ja tas tiešām uzrunā tik daudzus cilvēkus, tad labāk noorganizēt TV Dzintarē šovu “Smejies par pilsētas deputātu” vai tml. Tad šī būtu īstā vieta, kur katram parādīt savus aktiera, mākslinieka talantus.
Visbeidzot gribu īsi pateikt arī par savu senču valodu. Tā tiešām ir viena no senākajām visā pasaulē un daudzi valodu zinātnieki to pēta un analizē. Taču tikai no mums pašiem ir atkarīgs vai tā nākotnē paliks kā vēstures (izpētes) objekts, vai sazināšanās un saprašanās līdzeklis. Mēs esam maza valsts un tauta, un latviešu valodu nevar pielīdzināt lielo nāciju valodām, kuras dzīvo un izplešas arī bez likumu un normu palīdzības.
Mīlēsim un cienīsim savu valodu, runāsim tajā un palīdzēsim citiem, kas grib, bet neprot vēl to!
Jānis Vilnītis,
Liepājas pilsētas domes deputāts