Sandra Ozoliņa: Ceru, ka skolēniem varēšu parādīt, ka matemātika nav tikai formulas un aprēķini
Rudenī 101 “Mācītspēks” skolotājs paralēli studijām uzsāks darbu skolās visā Latvijā. Šogad visvairāk topošo skolotāju ir izvēlējušies mācīt kādu no STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) un svešvalodu mācību priekšmetiem.
liepajniekiem.lv
Intervija ar “Mācītspēks” skolotāju Sandru Ozoliņu.
– Kāpēc izvēlējāties kļūt par skolotāju tieši tagad?
– Doma par skolotājas darbu man ir bijusi jau kopš bērnības. Mana mamma ir pedagoģe, tāpēc bērnībā diezgan daudz laika pavadīju skolā. Atceros, ka man patika labot savas pagājušā gada skolas dienasgrāmatas.
Tajā laikā pat biju pārliecināta, ka būšu skolotāja.
Tomēr vidusskolas un studiju gados šī doma kaut kur pazuda, un skolotājas profesija mani vairs neuzrunāja. Mana pirmā izglītība ir bakalaura grāds uzņēmējdarbībā.
Pēc augstskolas sapratu, ka man ļoti patīk darbs ar skaitļiem, tāpēc izvēlējos vēlreiz studēt un apguvu grāmatvedību. 15 gadus strādāju grāmatvedības un finanšu jomā.
Tomēr ar laiku atgriezās sajūta, ka vēlos darīt darbu, kurā varu dot kaut ko citiem. Tā pamazām atgriezos pie bērnības domas kļūt par skolotāju. Tagad šķiet, ka šis ir īstais laiks to beidzot īstenot.
– Kāpēc izvēlējāties tieši matemātiku?
– Matemātiku izvēlējos, jo man vienmēr ir paticis loģisks darbs ar skaitļiem un dažādu risinājumu meklēšana. Arī mana iepriekšējā pieredze finansēs un grāmatvedībā ar to ir cieši saistīta.
Man patīk, ka matemātikā ir jāmeklē risinājums un bieži vien pie atbildes var nonākt dažādos veidos.
Ceru, ka skolēniem varēšu parādīt, ka matemātika nav tikai formulas un aprēķini,
bet arī domāšana, problēmu risināšana un prasme saskatīt likumsakarības.
– Matemātika daudziem skolēniem šķiet biedējošs priekšmets. Kā jūs gribētu to pasniegt?
– Es gribētu panākt, lai skolēni no matemātikas nebaidās. Manuprāt, ļoti svarīgi ir radīt sajūtu, ka kļūdīties ir normāli un ka kļūda ir daļa no mācīšanās procesa.
Vēlos matemātiku pēc iespējas vairāk saistīt ar reālo dzīvi un parādīt, kur un kāpēc mums tā ir nepieciešama.
Arī pati gribētu stundās izmantot dažādus piemērus, praktiskus uzdevumus un situācijas, kas skolēniem ir saprotamas un saistošas. Man būtu svarīgi, lai skolēns ne tikai iemācās formulu, bet arī saprot, ko viņš ar to dara un kāpēc.
– Kāpēc izvēlējāties Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolu?
– Vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem noteikti bija skolas atrašanās vieta. Taču izvēle nebija tikai praktisku apsvērumu dēļ. Ar šo skolu man ir arī personiska saikne – mans tētis un mana krustmāte ir šīs skolas absolventi.
Arī vairākām manām draudzenēm bērni mācās šajā skolā, tāpēc par skolu jau iepriekš biju dzirdējusi daudz labu atsauksmju.
Ar skolu jau nedaudz esmu iepazinusies.
Arī kolēģi ir ļoti jauki un atsaucīgi. Dažus no viņiem pazinu jau pirms darba uzsākšanas skolā.
– Kādas ir sajūtas pirms pirmā mācību gada skolā?
– Ir gan satraukums, gan prieks. Visvairāk, iespējams, satrauc tas, kā man izdosies visu apvienot un organizēt, jo skolotāja darbā ir ļoti daudz dažādu pienākumu. Ne tikai jāvada stundas, bet arī jāgatavojas tām.
Paralēli darbam skolā man vēl būs studijas, tāpēc pirmais gads skolā būs īpaši izaicinošs.
Vienlaikus es ļoti gaidu šo jauno posmu.
Man ir interesanti uzzināt, kāds būs mans pirmais gads skolā un kā es pati tajā mainīšos un attīstīšos kā skolotāja.
– Daudz runā par skolotāju trūkumu. Vai tas jūs biedē vai tieši motivē?
– Mani tas drīzāk motivē. Protams, skolotāja profesija ir ļoti atbildīga un nav viegla, bet es apzinos, ka šobrīd skolās ir nepieciešami jauni cilvēki, jaunas idejas un arī citāds skatījums.
Man šķiet svarīgi, lai skolā ienāk cilvēki, kuri patiešām vēlas šo darbu darīt.
– Skolās šobrīd atkal tiek pieteiktas izmaiņas – vērtēšanā, eksāmenos, mācību procesā. Kā tas izskatās no cilvēka skatpunkta, kurš skolā ienāk tieši tagad?
– No vienas puses, tas, protams, rada zināmu nedrošību, jo es skolā ienāku laikā, kad notiek dažādas pārmaiņas. Zināmā mērā šīs pārmaiņas būs mana sākuma realitāte.
No otras puses, es uz to skatos diezgan pozitīvi.
Man šķiet, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, lai izglītība attīstītos un pielāgotos skolēnu vajadzībām.
Galvenais man ir neapjukt pārmaiņu daudzumā un koncentrēties uz būtiskāko – lai skolēns stundā saprot, ko viņš mācās, kāpēc viņam tas ir nepieciešams un ko viņš no tā var paņemt līdzi turpmākajā dzīvē.
Uzziņai
“Mācītspēks” skolotāji šoruden
- Visvairāk jauno skolotāju būs Rīgā un Pierīgā – 59;
- Vidzemē darbu sāks 16, Kurzemē – 14, Zemgalē – 8, Latgalē – 4 “Mācītspēks” dalībnieki;
- Liepājā un Dienvidkurzemē “Mācītspēks” saimi papildinās septiņi jaunie skolotāji;
- Viņi strādās Liepājas Raiņa vidusskolā, Liepājas Oskara Kalpaka vidusskolā, Liepājas Līvupes pamatskolā – attīstības centrā, Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolā, Nīcas vidusskolā un Vaiņodes vidusskolā;
- Jaunie skolotāji mācīs matemātiku, angļu valodu, kā arī sportu un veselību.
Avots: Latvijas Universitāte

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.