Šķiet, ka Liepāja gatavojas mazauto revolūcijai… Vai esat ievērojuši, ka visas ielas Liepājā pēc rekonstrukcijas kļuvušas labu gabalu šaurākas. Tāda sajūta, ka ceļu projektētājiem ir izcils naids pret autobraucējiem.

Pēdējos gados, gadu desmitos, Liepājā iedzīvotāju skaits ir būtiski samazinājies, bet automašīnu skaits palielinājies. Ceļu būvē redzam pretēju ainu…. Jaunos ceļus – Zirņu ielas pievadceļus, Brīvības ielu, jauno ostas pievadceļu taisa tā, it kā automašīnu izmērus plānots samazināt. Ir jau, protams, Latvijā krīze, bet tamdēļ jau visas automašīnas, autobusi nekļūs mazāki.

Paskataties “jauno” Lauku ielas posmu, Jauno ielu. Tagad ceļš būs būtiski šaurāks nekā pirms pārbaudes. Jau pagājušā ziemā lielais sniega daudzums un kūtrā ceļu tīrīšana noveda pie situācijas, kad Jaunā iela, kas bija aptuveni četru joslu platumā, bija knapi izbraucama divām pretīmbraucošām automašīnām. Pie tam – savu artavu ceļu sašaurināšanai ziemā ieliek sētnieki, kuriem ir pienākums notīrīt sniegu no ietvēm. Kur tas paliek? Protams – uz braucamās daļas ielas malā (ja ceļš ir gana plats).

Padomāsim, kas notiks turpmāk – sētniekiem BŪTISKI palielinās tīrāmā platība. Un šādi ar vienu šāvienu pilsēta atrisina daudzas problēmas. Ceļu tīrīšanai vajadzēs mazāk līdzekļu, sētniekus apmaksā iedzīvotāji. Ja ietves netiks laicīgi notīrītas – atkal labums – melnsvārči nesnauž!

Paskatamies uz jauno posmu tilta galā – gar DEPO veikalu. Divas pretējās brauktuves ar pusmetru attālumu tiek atdalītas ar divās rindās bortakmeņiem. Kāds tam pamatojums? Tajā vietā varēja zem šī ceļa posma izvietot pazemes tuneli. Tur jau dabīgais zemes reljefs to ļāva paveikt ar minimāliem līdzekļiem. Brīvības ielā autobusu pieturas, ieskriešanās joslas un bremzēšanas joslas ir tik īsas un šauras, ka faktiski nepilda savas funkcijas. Jāsāk bremzēt jau uz pamatjoslas, tādā veidā traucējot satiksmi. No Meldru ielas, Cukura ielas, pagriežoties pa kreisi, nav ierīkotas ieskriešanās joslas, kaut vieta to atļauj darīt. Tālak 0150 pie “K-Rautas” un pie Latvijas naftas uzpildes stacijas pēkšņi parādās metāla margas ielas vidū. Mums pie visām skolām un bērnudārziem nav norobežojošās barjeras, bet te lūk – no benzīntanka ļaudis pūļiem soļos pāri Brīvības ielai…

Jaunā ostas pievadceļa sākumā, braucot uz Rīgas pusi, ir viena josla. pēc neliela ceļa gabala automašīnu pēkšņu sarodas vairāk. Daudz vairāk. Tik daudz, ka vajadzīga vēl otra josla. Ja tā turpinātos vismaz līdz pilsētas robežai, tad jau viss būtu kārtībā. Bet ko redzam – pēc brīža otrā josla beidzas un visiem jāatgriežas ceļa labajā pusē. Un te atkal pārsteigums. Jau pēc dažiem metriem atkal jāpākārtojas uz ceļa vidu, jo labā mala ir rezervēta autobraucējiem nezināmiem nolūkiem.

Kādreiz centās pārtaisīt vecos zirgu ceļus taisnākus, lai varētu palielināt satiksmes ātrumu. Tagad pat jaunu un taisnu ceļu ar līnijām sakropļo tā, ka ar lielāku auto vadītājiem jāiet ekstrēmās braukšanas kursos. Ceļa malās visur saliktas metāla norobežojošās konstrukcijas, it kā blakus ceļam būtu kaut kādas naidīgas valsts teritorija. Ceļa malā saliktas laternas, kuras tiek ieslēgtas katru nakti. Tāda sajūta, ka visām automašīnām Liepājā nebūtu lukturu. Pie tam ekonomijas apstākļos pilsētas dzīvojamos raronos apgaismojums tiek naktī izslēgts.

Jau kādu laiku atpakaļ bēdīgi slavenā Brīvības – Jelgavas ielu stūrī notika atgadījums, kura rezultātā tika nozāģēti koki, uzbūvēta saliņa ielas vidū, saliktas ātrumu ierobežojošas zīmes. Bet kā dēļ tas viss? Viena nepieskaitāma autobraucēja dēļ, kurš neievēroja ceļu satiksmes noteikumus. Tagad par to ir sodīti visi pārējie. Visiem jābrauc ar 30 km/h. Vai tad drošības saliņas izbūve, zīmes max 30 km/h uzstādīšana garantē to, ka kāds salietojies autobraucējs šeit kaut ko ievēros? Pārbrauks pāri saliņai ar 100 km/h ar kādu džipu, ka ne auto krāsu nepaspēsiet ievērot…

Nezinu, kas jādara, lai Liepājas ielu projektēšanā ņemtu vērā autobraucēju viedokli, bet patreiz jūtama kaut kāda veco laiku poļu ceļu stila ieviešana. Laikam jau projektētāji labi padalās ar Domes atbildīgajām personām… Visiem zināms, ka projektētāju honorārs ir proporcionāls ceļa izbūves tāmei. Tādēļ projektētāji saliek nevajadzīgus štruntus ceļu projektos, bet mēs par to maksājam vairākkārtīgi. Sākotnēji par pašu projektu, pēc tam tās muļķības izbūvējot, un vēl ilgus gadus, bojājot nervus, pa šiem ceļiem cenšoties pārvietoties…

G O