Man personīgi un noteikti vēl daudziem nav īsti saprotams “zaļo” jeb vides aizstāvju būtība, vajadzība, jēga…? Domāju tos, kuriem ir tiesības noteikt dažādus dabas liegumus un noteikt teritorijas par aizsargājamām. Kāds labums no viņiem ir mums, ikdienas cilvēkam, jeb vienkāršam nodokļu maksātājam?

Man šie jautājumi radās saistībā ar vienu no mūsu lielākajām dabas bagātībām: abiem ezeriem – Liepājas un Tosmares. Uz abiem darbojas visādi mistiski dabas draugu aizliegumi, kuru dēļ tur ir aizliegtas gandrīz jebkādas saimnieciskas darbības. Rodas sajūta, ka viņi paši nemaz nenojauš, ko ir aizlieguši ilgtermiņā…

Būtībā jau to visu var redzēt Tosmares ezerā, kurš ir bagāts aizliegumiem, dabas liegumiem un strauji pārvēršas nekam nederīgā purvājā ar nelielām ūdens “peļķītēm”. Skaitļos izskatās tas šādi: 1972.gadā ezera spoguļ laukuma platība bija 405 hektāri, bet 1998.gadā jau tikai 50 hektāri. Labāk nerēķināt, cik ir palicis šodien… Tur darbojas aizliegums aizlieguma galā. Jo, redziet, aug aizsargājami augi, ligzdo putni u.tml. Kurus mēs neviens nekad neredzēsim un neizmantosim. Jo tur piekļūt ir gandrīz neiespējami..

Pēc manām domām putni, kas tur ligzdo, noteikti barojas lielākoties ar zivīm. Kas notiks, kad ezers aizaugs pilnībā? Nebūs zivis, nebūs lielākā daļa putnu… Paliks mums vienkārši grezns, nekam nederīgs purvs. Kur varēs apskatīt: “Fuksa dzegužpirkstītes”, “odu gimnadēnijas” un līdzīgus augus, kuri, manuprāt, ir vajadzīgi tikai šiem “zaļajiem”. Varbūt es kļūdos un nezinu, ka šie īpaši aizsargājamie augi tiek kaut kādā veidā vākti, realizēti vai izmantoti vietējā medicīnā?

Tieši tas pats notiek ar mūsu lielo “liepājnieku”. Ar katru gadu ar vien lielākas platības aizaug un pie tam lielā tempā… Kāpēc diez šovasar “liepājniekā” bija visaugstākā ūdens temperatūra Latvijā +26 grādi? Gan jau tāpēc, ka liela ezera daļa nav dziļāka par 50 cm. Un kāpēc šādā karstumā bija novērotas “peldošas” zivis ar vēderiem uz augšu? Ne jau daudz, bet bija. Laikam jau tāpēc, ka šīm sugām, kas tur dzīvo, optimālā ūdens temperatūra ir ap +20 grādiem vasarā. Un tas noteikti ir tikai sākums daudz sliktākām sekām.

Tur nav vajadzīga augstākā izglītība dabas zinātnēs vai tamlīdzīgās jomās, lai saprastu, kas notiek. Ezerā caur upēm, grāvjiem nemitīgi ieplūst lauksaimniecības piesārņojums jeb notekūdeņi, kas veicina aizaugšanu. Ūdens daudzums samazinās, bet piesārņojums gan nē. Tāpēc visi procesi notiek un notiks vēl ātrāk.

Sanāk, ka mēs aizsargājam dabīgu ezeru izmiršanu? Mēs ar šādu aizsargāšanas uztveri vai politiku palaižam garām ezeru pievienoto vērtību…

Iedomājoties, ja Tosmares ezeram vēl joprojām būtu sākotnējā platībā un piekļuve laivām, jahtām no jūras… Jā, tas bija sen, taču 1880.gadā kuģi no jūras varēja tikt Tosmares ezerā, lai arī cik dīvaini tas neliktos. Mūsdienās tas nozīmētu jahtu klubus, viesnīcas, papildus zivju resursu, spēcīgu ūdens tūrismu, nodokļus u.tml. Būtībā ieguvumu būtu stipri vairāk nekā šobrīd. Tas ir sapnis, bet ne nereāls.

Man personīgi liekas, ka mums savā zemē vajadzētu saimniekot drusku savādāk jeb izmantot to, ko daba ir devusi, nevis vienkārši noskatīties, kā viss dabīgi aiziet postā. Vai arī visi šie dabas liegumi ir izveidoti slinkuma dēļ? Tā, lai šajās teritorijās nebūtu nekas jādara un neparko nebūtu jāatbild?

Būtu priecīgs, ja saistīto jomu speciālisti par šo izteiktu savu viedokli un paskaidrotu, kāpēc ir tā, kā ir, nevis tā, kā vajadzētu būt?

Dati no www.ezeri.lv.

Lasītājs