Izkāpt no iemīļotajām, ērtajām, bet jau tik nonēsātajām rutīnas čībiņām dažkārt ir tik ļoti grūti. Tomēr, ja ir viena brīvdiena nedēļā, tad tās ir jāvelk nost un jāmet tālu prom.

Tad paveras iespēja ieraudzīt savu pilsētu no pavisam cita skatpunkta. Tā šajā sestdienā sajutos kā tūrists savā dzimtajā vēju pilsētā. Sajūta, kāda mistiskā veidā rodas atvaļinājuma laikā un izbraucot kaut kur aiz robežas, kā saka – prom no visa, prom no pelēkajām ikdienas sajūtām. Mēs esam tik ikdienas rūpju nomākti, ka dažbrīd nepamanām un nenovērtējam iespējas, lietas un vietas, kas mums ir apkārt. Vajag visu sagriezt otrādi. Kurš teicis, ka sviestmaizi nevar pagatavot un brokastis ieturēt kaut kur pie jūras vai parkā uz soliņa? Vai aizbraukt ekskursijā uz citu pilsētas rajonu? Tas tā, piemēram.

Rausos augšā jau agri, tramdīju ģimeni, un traucāmies pa jauno veloceliņa maršrutu, no Liepājas pierobežas cauri priežu mežam, kur saķēru kārtīgu skābekļa devu, un – kā smaržo saules piesildīts priežu mežs… Pavisam citādāka sajūta nekā rūpnieciskajā zonā pie ”Liepājas metalurga”. Un prieks, ka pilsētā paveikts kas sakarīgs. Pirmais pieturpunkts – Jūrmalas parka bērnu laukums. Varbūt tas ir pret noteikumiem, bet jutos laimīga savos bez viena 30 gados, kopā ar meitu šūpojoties bērnu pilsētiņas zonā, kas paredzēta līdz 14 gadiem (piedodiet, likumsargi, vairs tā nedarīšu), vērojot, kā kāds puika apgūst šūpošanās pamatprasmes un sekojot līdzi bērnu priekiem, smiekliem un jauniešu bmxošanai. Ziniet, tas neko nemaksā. Tad – cauri pilsētai līdz promenādei, kur tirgoja kūpinātas zivis par ļoti demokrātiskām cenām, vērojot jahtas ostā notiesājām kūpinātu samu (maksāja nedaudz pāri vienam latam). Trāpījām gan pēdējā reizē, kad šī firma tirgo zivis promenādē, jo cilvēki maz pērkot. Žēl.

Pēcpusdienā baudījām ezerkrasta priekšrocības, iestūrējām ezerā ar motorlaiviņu (saprotu, ka viesiem šādas iespējas nav, bet iesaku sadraudzēties ar kādu, kam pieder laivu būdas un kāda airu vai motorizēta laiviņa). Ezers savā mierā dzīvo pavisam citu dzīvi. Pāris nevērīgu metienu ar spiningu ekšenam, un daži sparīgi asarīši mūsu kontā. Kombinācijā ar niedru ainavu un gulbju ģimenī netālu sajutos kā daļa ezera.

Dienas noslēgumā aizmināmies līdz peldvietai, kas ierīkota R. Meža ielas piekājē. Cilvēku te daudz, bērni un pusaudži izmanto rotaļu laukuma priekšrocības, ezerā iebriduši četri jaunieši copē, veca kundzīte atnākusi palasīt Bībeli. Kāda meitene pūš ziepju burbuļus. Burvīga diena. Ar riteni vienas dienas laikā tik daudz kur var pabūt! Un vasara piedāvā tādas iespējas, kas neko nemaksā! Viens ziepju burbulis pārsprāgst man uz plaukstas… rīt uz darbu…

Laura Drēziņa