Šovasar absolvēju kultūras vadības programmu Liepājas Universitātē (LiepU). Pirms četriem gadiem biju viena no tām laimīgajām, kas varēja studēt četrus gadus bez liekiem uztraukumiem par studiju maksu – tiku budžetā.

Sudiju maksa jau tajā laikā, neilgi pirms “treknajiem gadiem”, bija diezgan augsta – tie bija 520 lati, katru gadu maksai pieaugot. Drošības par to, vai tikšu budžetā, nebija, lai gan sasniegumi mācībās un eksāmenos bija salīdzinoši augsti, kas ir viens no noteicošajiem kritērijiem, lai iekļūtu budžetā. Protams, varēju ņemt kredītu gan studijām, gan iztikas naudai, tomēr zinu, kādas problēmas pēc tam sagādā kredīta atmaksa – nav drošības, vai pēc studijām atradīšu darbu, no kura algas daļu atmaksātu.

Studiju maksas lielākoties ir cēlušās gandrīz par 50 procentiem. Arī pieteikšanās studijām maksā dārgāk. Studiju maksas celšanās un budžeta vietu skaita samazināšanās topošajiem un arī esošajiem studentiem vairo neziņu par nākotni – ko darīšu, ja nebūšu tas laimīgais budžetnieks? Studijas budžetā tomēr dod daļu drošības un būtiski samazina izdevumus. Pārsvarā daudzi izlemj par sliktu studijām, jo nav spējīgi samaksāt studiju maksu, lai arī kā gribētu mācīties un cilvēkam piemīt liels potenciāls nākotnē kļūt par lielisku speciālistu. Arī rotācijas dēļ, kā rezultātā daudzi zaudē budžeta vietu, daudziem nākas atteikties no studēšanas tālāk. Citam tas nozīmē atteikties no saviem mērķiem un sapņiem.

Uzņemšanas dienās LiepU satiku vairākus studentus, kuri ļoti cer studēt par budžeta līdzekļiem. “Ja netikšu budžetā – tad neko – jābrauc uz ārzemēm strādāt,” izskanēja vairums atbilžu, bilstot, ka studentam arī vajadzīga nauda primārai izdzīvošanai – kopmītnēm (ja vien neesi vietējais), ēšanai, apģērbam, papildus mācību materiāliem. Daudzi aizbrauc uz ārzemēm un sakrāj naudu studijām. Budžeta vietas vairumā programmu ir samazinātas līdz minimumam vai to nav vispār. Izteikta varbūtība, ka budžeta vietas Latvijas augstskolās vispār nebūs. Augstākā izglītība būs tikai izredzētajiem – tiem, kuri var to atļauties naudas izteiksmē. Daudzi talantīgie un zinošie jaunieši, iespējams, paliks bez izglītības. Vēl jau var pretendēt uz dažādu fondu stipendijām, taču arī ar tām ir stipri par maz, un fondiem ir specifiski noteikumi – visi nemaz nevar pretendēt uz tām. Uz stipendijām augstskolā var pretendēt budžetā studējošie.

Studēšana augstskolā ir kā laimes spēle – uz budžeta vietām konkurss ir liels un studēšana par naudas līdzekļiem atkarīga no personīgās rocības. Godīgi sakot, uz šo brīdi studēt par maksu es nevarētu atļauties, jo man ir arī citi savi dzīves mērķi un vajadzības, lai gan izglītību uzskatu par svarīgu. Jāpiebilst, ka daudzi mani bijušie klasesbiedri un draugi bijuši spiesti pārtraukt studijas tikai viena iemesla dēļ – nespēju samaksāt par studijām.

Liene Andersone