Par to, ka tā varētu būt, esmu diezgan droša. Arī mani personīgie novērojumi draugu un kolēģu ģimenēs ir līdzīgi. Vispār šis laiks ir bijis tāds – lai cilvēki varētu pārdzīvot pandēmijas izolēšanos, tehnoloģijas tika izmantotas biežāk un vairāk. Lai sazinātos ar draugiem, paziņām, kolēģiem, nejustos pavisam vientuļi savās četrās sienās. Kādam savukārt, jā, tas kļuva par pārāk lielu aizraušanos.

Bet man šķiet, ka nav tik traki, – mēs mākam arī no virtuālās vides izkāpt. Uztraukums ir vairāk par bērniem un jauniešiem. Viņiem pašiem, protams, ir grūtāk kontrolēt sevi un rast līdzsvaru, kurā brīdī pietiek, ka ir jādara kaut kas cits. Līdz ar to ļoti, ļoti jāiesaistās vecākiem. Ir jāpalīdz bērnam tikt ārā no pārmērīgas interneta lietošanas. Ar kopīgām pastaigām, paskubinot tikties ar draugiem, un nu jau arī interešu izglītība ir pieejama.

Būtiski jau ir tas, ko jaunieši virtuālajā vidē dara. Vienkārši apgalvot, ka tas ir slikti – lietot internetu vairāk, es nekādā gadījumā nevēlos. Esam novērojuši, ka bērni un jaunieši ne vienmēr internetu izmanto bezmērķīgi, čatojot vai skatoties bildes. Esam pamanījuši, īpaši pandēmijas laikā, ka viņi savās viedierīcēs intensīvāk sākuši skatīties dažādus seriālus. Un sēriju pēc sērijas, tāpēc iegrimuši. Gan jau arī vecāki zina, ko tas nozīmē, – uzķerties uz seriālu āķa.

Par pensijas vecuma ļaudīm runājot, iespējams, daļa senioru šajā laikā iemācījušies izmantot internetu savā labā, piemēram, iepazīstot dažādus e-pakalpojumus. Un viņiem vairs nav jāstāv rindās pastā, lai kaut ko samaksātu, vai citās iestādēs, lai nokārtotu dokumentus. Līdz ar to ļoti iespējams, ka, iemācoties izmantot internetu jēgpilnāk, arī šis patēriņš ir lielāks.

Seniorus aicinu būt ļoti uzmanīgiem, kam viņi uzticas interneta vidē. Protams, krāpnieki izmanto, ka viņu tur ir arvien vairāk. Policijas informācija rāda, ka apkrāptie pārsvarā ir cilvēki vecuma grupā virs 55 gadiem. Es neteiktu, ka senioriem ir mazāk jāizmanto internets.

Varbūt viņi tur ievilināti, jo jūtūbā atraduši video recepti, kā var kaut ko garšīgu pagatavot vai uzadīt šalli, cepuri. Šeit ir atkal stāsts par nepieciešamību. Galvenais ir neiekrist viltnieku izliktajos tīklos.

Vai pastiprināta interneta lietošana pandēmijas laikā kaut kādā veidā atstās negatīvu ietekmi uz ļaužu savstarpējo komunikāciju pēc tam? Atkarībā no tā, par kuru tēmu runājam. Ja tas ir saistīts ar vakcinēšanos vai nevakcinēšanos, tad jau šobrīd cilvēki ir sadalījušies divās nometnēs. Arī es pati, kaut arī saprotoši raugos uz šā brīža situāciju, atsevišķas personas draugu lokā nekad vairs nevarēšu uztvert tā, kā iepriekš. Nedomāju, ka tādēļ ar viņiem nerunāšu vai runāšu nicinoši, jo katram cilvēkam ir apsvērumi, kāpēc noticējis vienai vai otrai ziņai, kādēļ ir pārliecība par vienu vai otru, bet tas manu viedokli ir mainījis. Tā ka būtiskas izmaiņas tieši savstarpējā komunikācijā varētu būt.

Bet to, cik ļoti svarīga ir socializēšanās, tikšanās citam ar citu klātienē, var redzēt skolēnos. Viņi ir laimīgi atkal atgriezties skolā! Visai neliels procents ir to, kuriem mācības klātienē ir problēma, jo ir pārāk pieraduši mācīties attālināti.

Maija Katkovska, Drošāka interneta centra www.drossinternets.lv vadītāja