Parīzē
aizvadītajā ANO Klimatu pārmaiņu konferencē panāktais rezultāts
– vienošanās par to, lai līdz 2020.gadam nepieļautu vidējās
gaisa temperatūras paaugstināšanos par vairāk nekā diviem
grādiem – ir nozīmīgs sasniegums. Līdz šim tik globāla
vienošanās par pielāgošanos klimata pārmaiņām ar tik konkrētu
mērķi nekad iepriekš nebija izvirzīta. Turklāt tam ir piekritusi
Ķīna, ASV un citas attīstības valstis.

Daļa
vides speciālistu un pētnieku gan saka, ka divi grādi nav
pietiekami ambiciozi, ka vajadzētu koncentrēties uz pusotru grādu.
Bet nu skaidrs –, arī jau noteikto realizēt būs ļoti sarežģīti.
Kā zināms, pasaules valstis ir ar dažādu ekonomisko situāciju,
un, lai īstenotu izvirzītos mērķus attiecībā uz klimata
pārmaiņu novēršanu, kur ietilpst, piemēram, ražošanas
pārorientēšana uz videi draudzīgākām tehnoloģijām,
investīcijas atjaunojamajos energoresursos, ir nepieciešami lieli
finansu ieguldījumi. Un daudzām, sevišķi jaunattīstības
valstīm, to nemaz nav. Tiek norādīts, ka vislielākā atbildība
pie klimatu pārmaiņām būtu jāuzņemas attīstītajām valstīm,
jo tās ceļā uz pārticību radījušas vislielāko piesārņojumu.
Manuprāt, tas ir loģiski, attīstītās valstis izmešus rada
lielākā apjomā, nekā jaunattīstības valstis.

Divu
grādu paaugstināšanās ir daudz. Tas nav nekāds sīkums, pat
mazākas izmaiņas ietekmē klimatu. Un tam ir jāpievērš uzmanība.
Postošās vētras, lietusgāzes, sausums – tās visas ir sekas. Un
ne jau tikai tas. Mediķi satraucas, kā izmaiņas iespaidos cilvēku
veselību, jo ar to ir saistīta arī, piemēram, slimību izplatība.
Tā kā tā ir kompleksa problēma. Ne velti Parīzē bija daudz
dalībnieku un garas diskusijas par vēlamo rezultātu.

Arī
savās mājsaimniecībās varam darīt daudz, lai kļūtu “zaļāki”.
Tas attiecas uz energoefektivitāti, saprātīgu elektroenerģijas
izmantošanu, ūdens patēriņu, iepirkšanās paradumiem, atkritumu
šķirošanu, pārtikas produktu izvēli utt. Sabiedrības
izglītošana par šiem jautājumiem ir būtiska, tāpēc prieks, ka
šobrīd tiek īstenoti vairāki projekti ar Eiropas ekonomiskās
zonas atbalstu tieši šim mērķim. Jo pie globālās sasilšanas,
klimata izmaiņām vainīgs ir cilvēks. Šobrīd jādomā –, kā
ar to sadzīvot. Turpmākais nesola neko patīkamu, tāpēc
nepieciešama kompleksa virzība uz saprātīgu, ilgtspējīgu
nākotni.