Mārtiņš Grīnbergs: Iespēja iepazīt profesijas “ķēķi”
Mārtiņš Grīnbergs, sabiedrisko attiecību speciālists
Ēnu diena ir
lielisks veids, lai ieskatītos, kāda tad īstenībā ir skolēna
izsapņotā profesija. Jā, ar vienu dienu vien ir par maz, lai
pilnībā izprastu katras darba vietas specifiku, bet normālu
ieskatu profesijas aizkulisēs ”Ēnu diena” sniedz.
Par sevi varu
droši teikt, ka šī akcija man ir palīdzējusi tālākās
profesijas izvēlē. Jau krietni laiku iepriekš, tuvojoties
vidusskolas beigām, ar prieku iesaistījos ”Ēnu dienas”
aktivitātēs, par savu ēnotavu noskatot laikraksta ”Kurzemes
Vārds” redakciju. Interese par nozari radās līdzīgi, kā
daudziem, kas izvēlējušies augstākās izglītības iestādēs
studēt žurnālistiku – vidusskolas posma klasēs aktīvi
iesaistījos skolas avīzes veidošanā. Nelielā pieredze sniedza
spēcīgu dzinuli iepazīties ar profesiju tuvāk. Atminos, ka biju
viens no retajiem klasē, kurš tiešām akciju gaidīja ar sajūsmu.
Toties citi to izturēja ar sakostiem zobiem, viesojoties pie dažādu
profesiju pārstāvjiem, kuri tiem itin nemaz nebija saistoši.
Atgriežoties pie
ēnošanas redakcijā, mans ieskats Liepājas žurnālistikas virtuvē
bija aizraujošs. Kādēļ? Vienas dienas gaitā man bija iespēja
iepazīt vairāku korespondentu dinamisko ikdienu. Pabijām aptiekā,
kur ar savu viedokli dalījās kāda aptiekāre, uz ielām izzinājām
liepājnieku viedokļus par krievu valodas kā otrās valsts valodas
iespējamību, kā arī vairāk nekā trīs stundas nosēdējām
tiesas sēdē.
Dienu nebūt
nevarēja nosaukt par garlaicīgu, jo ik mirkli biju kaut kur ceļā,
tādēļ mana ”Ēnu diena” pavisam strauji un nemanāmi pārauga
pilnā darba dienā. Jāatzīst, ka, pēcāk klasei stāstot par
saviem piedzīvojumiem, tikpat lielu sajūsmu nejutu, bet man kā
skolēnam, kurš jau bija noskatījis savu tālāko profesionālo
ievirzi, tie bija zelta vērtē. Iespējams, ka tieši šīs dienu
ilgās viesošanās dēļ arī palika ”āķis lūpā” un galu
galā redakcijā nonācu jau pavisam citā ampluā kā atalgots
žurnālists.
Šādu pieredzi –
interesantu, aizraujošu un nozīmīgu – arī jaunajiem ēnotājiem
šodien novēlu. Vislabākais, kas ar entuziasma pilniem skolēniem
”Ēnu dienā” varētu notikt, ir pareizā cilvēka satikšana. Ja
aroda pārstāvis, kura profesionālo ikdienu iepazīst skolēni, nav
parūpējies par interesantu, daudzveidīgu un notikumiem pārpildītu
dienu, tad diemžēl akcija ir izgāzusies. Tikai iesaistoties
aizrautības pilniem profesionāļiem, kuri vēlas parādīt, kāda
ir viņu darba ikdiena, tiek panākts pozitīvs rezultāts. Protams,
arī pašām ēnām ir jābūt gatavām iesaistīties, domāt
līdzi un komunicēt, nevis vienkārši stāvēt maliņā.
Iespējams, ka arī
mana darba ikdiena būtu izvērtusies pavisam citādāka, ja ”Ēnu
dienas” ietvaros būtu vērojis žurnālistu darba vienmuļāko
pusi – diktofona ierakstu pārrakstīšanu datorā un zvanu
veikšanu, neizejot no kabineta. Tādēļ novēlu, lai Liepājas un
apkārtnes novadu ēnām šī diena būtu aizraujoša un
jēgpilna!