Šķiet, ka jau no piedzimšanas brīža bija lemts, ka ar tautas dejām saistīšos cieši kopā. Manai māmiņai bija stingrs uzskats, ka labākais ceļš bērna izaugsmei ir sūtīt visos iespējamos ārpusskolas pulciņos, tā nu es jau no mazotnes gāju gan uz mūzikas skolu, gan arī tautas dejās. Tomēr toreiz priekšroku devu mūzikai, kora dziedāšanai…

No Rīgas nonācu Liepājā, iestājos Liepājas Universitātē, kura man, kā lielāko dārgumu, ir devusi iespēju iepazīties ar brīnišķīgiem cilvēkiem, no kuriem daudzus tagad varu saukt par tuviem draugiem un dažus par savu otro ģimeni. 2010.gada janvārī dvīņumāsas Karlīna un Elīna man piedāvāja, lai nāku dejot uz TDK “Banga”. Sākumā vilcinājos ar atbildi, bet beigās, saprazdams, ka man nav ko zaudēt, piekritu viņu piedāvājumam. Tā nu sākās mana mīlestība pret tautas dejām un TDK “Banga”.

Kāpēc es dejoju? Es vairs nevaru iedomāties sevi bez dejošanas. Ir pat grūti aprakstīt to emociju gammu, kas caurstrāvo mani brīdī, kad iesākas deja, kad izlec pirmo palēcienu vai polku, vai vienkārši stāvi un skaties uz savu partneri. Tu tajā brīdī iegūsti neiedomājamu enerģiju, kas nāk no citiem dejotājiem, un apkārtējais izgaist, tanī mirklī tu dzīvo tikai dejai.

Es esmu neizsakāmi pateicīgs mūsu kolektīva vadītājai Kristīnei Kārkliņai par to, ka viņa man ir devusi iespēju un iemācījusi iepazīt tautas deju ne tikai caur dejošanu, bet arī sajust to caur sirdi un dvēseli. Viss sākas jau ar tevi pašu, ar sajūtām un, ja tu parādi savas īstenās emocijas uz skatuves, tas aizķer tavu partneri, citus dejotājus, un galvenais skatītājus. Emocijām ir liels spēks! Bet pats galvenais, – caur tautas deju esmu stiprinājis savu mīlestību pret valsti, iepazinis un sapratis kādu fenomenālu mantojumu mums ir atstājuši senči, bet pats spilgtākais un elpu aizraujošākais mirklis ir tad, kad redzi, – tūkstošiem jauniešu vienkopus izrāda savu lepnumu un mīlestību par to, ka ir latvietis un ka ir mums savas tautas dejas.

Sestdienas lielkoncertu gaidu ar milzu nepacietību un uztraukumu, jo tas noteikti būs vērienīgākais tautas deju koncerts kāds Liepājā, manuprāt, ir bijis. Dejot mājās vienmēr ir vispatīkamāk, jo tu zini, ka skatīsies ģimene, draugi, paziņas. Tas dod vēl lielāku stimulu. Noteikti jāpiemin tas, ka mums būs iespēja izdejot skaistākās Kurzemes dejas, un zinot, kādi izcili mākslinieciskie vadītāji un virsvadītāji veidos šo koncertu, tad domāju, ka būs ļoti skaists un emocijām bagāts notikums gan dejotājiem, gan skatītājiem.

Jau sezonas sākumā šis koncerts tika iezīmēts kā viens no svarīgākajiem notikumiem šogad, tad nu gatavošanās sākās jau laicīgi. Liepājas apriņķa deju skate, kura norisinājās aprīļa sākumā Liepājā, jau bija gatavošanās šiem svētkiem, un virsvadītāji jau pārbaudīja kolektīvu gatavību. Daļu repertuāru uzzinājām jau laikus un daļu – pēc skates, taču laiks bija gana, esam gatavi šim lielajam notikumam.

Šis gads mums ir ļoti ražens un notikumiem bagāts, vēl tik tikko dejojām Cēsu pils drupās ar vēl tūkstoti dejotāju no visas Latvijas, izdejojot latviešu kāzas lieluzvedumā “Gredzenus mijot” un tagad jau gatavojamies nozīmīgākajam Kurzemes tautas deju koncertam. Ir neizsakāms gods un laime piedalīties un būt daļai tādos notikumos. Protams, katram dejotājam lielākais sapnis ir piedalīšanās Dziesmu un Deju svētkos, bet šie atsevišķie notikumi ir solis uz to. Tie ir kā mazie deju svētki, kuros tu gūsti tādas pašas emocijas, to pašu gandarījumu un enerģiju. Šie lieluzvedumi katru reizi pierāda, cik latvieši ir radoši un spēj caur deju izstāstīt pasakainus stāstus. Šobrīd lēnām sākam gatavot stāstu uz Latvijas simtgadi.