Gada pirmās dienas, kā allaž, sākušās ar to, ka vairāki saimnieki meklē, tostarp ar sociālo tīklu palīdzību, savus mājas mīluļus, kas aizbēguši svētku salūta laikā.

Pie mums, patversmē, bija nogādāts tikai viens noklīdis suns, kuru varētu dēvēt par “salūta upuri”. Taču sociālajos tīklos arī šogad bija diezgan daudz ziņu, ka aizbēguši suņi gan Liepājā, gan ārpus tās. Piemēram, Grobiņā bija gadījumi, kad jāmeklē pazuduši mājdzīvnieki. Tāpat arī citos novados. Man šķiet, ka pagājušajā gadā bija mazāk šādu gadījumu, lai gan grūti pateikt, jo, iespējams, arī informācijas vienkārši ir vairāk.

Televīzijas ziņās, kur rādīja pasākumu Rīgā, bija redzami cilvēki ar maziem klēpju sunīšiem, kas paņemti līdzi. Tas ir viens brīdis, kad suņuks no klēpja izlec un uzreiz pazūd pūlī. Tāpēc līdzi uz salūtu suņus nevajadzētu ņemt – kāpēc tas ir vajadzīgs?

Otra lieta, protams, ir suņi, kas paliek mājas pagalmā. Cik tad sunim vajag – viņš izdzird salūta troksni un skrien, kur acis rāda. Ir gadījumi, kad tie noraujas pat no ķēdes. Protams, ir suņi, kuriem nav bail no šāvienu trokšņiem, bet, ja saimnieks zina, ka viņa mīlulim ir bail, tad vajadzētu viņu ievest mājā, drošībā. Tāpat jāatceras, ka ne jau tikai pusnaktī ir šaušana – svinētāji šauj raķetes jau no brīža, kad paliek tumšs, un tā tas turpinās visu nakti, tāpēc es ieteiktu suni Jaungada svinību dienā vienkārši paturēt iekšā, telpās.

Nora Brūdere, dzīvnieku patversmes “Lauvas sirds” vadītāja