Šķietami viss ir vienkārši. Beidzot sagaidīta Eiropas Komisijas atbilde, ka tā neiebilst Latvijas nodomiem un veidam, kā tā vēlas sniegt valsts atbalstu jaunas elektrostacijas būvei.

Teorētiski nu valdība varētu izsludināt Liepājas jeb Kurzemes elektrostacijas konkursu, kura noteikumi apstiprināti jau 2008.gada decembrī. Toreiz valdības pārstāvji teica, ka “konkurss tiks izsludināts tik ātri, cik vien iespējams”, un negaidīja, ka Eiropas Komisijai Latvijas nodomu izskatīšanai vajadzēs vairāk nekā gadu. Bet pa šo laiku ir notikušas lielas pārmaiņas. Pirmkārt, krīze, ražošanas kritums un līdz ar to neziņa par to, cik daudz elektroenerģijas Latvijai vajadzēs, kad krīze būs pārvarēta. Otrkārt, ir cita valdība, kurai varētu būt citi uzskati par to, kas Latvijai ir vajadzīgs, derīgs un labs.

2008.gada nogalē lēmumus pieņēma Ivara Godmaņa vadītā valdība. Tās akceptētajos elektrostacijas noteikumos pavisam negaidīti parādījās divi varianti: tiek pieļauts, ka varētu būvēt staciju, kurā kā primāro energoresursu izmanto cieto kurināmo plus vismaz 10 procentu no kopējā izmantotā energoresursu apjoma ir biomasa. Otrs pieļautais variants – ka par primāro energoresursu izmantos sašķidrinātu dabasgāzi. Bija ziņas, ka valdošo partiju starpā par to bijuši lieli strīdi, un ka gāzi konkursa noteikumos “iebīdījusi” Tautas partija, kamēr tēvzemieši bija par pirmo variantu, uzsverot, ka tieši tā Latvija dotos enerģētiskās neatkarības virzienā.

Vienlaikus jau tad bija skaidrs, ka vairāk nekā 60 procentu aptaujātu liepājnieku (firma “SKDS” aptaujāja 510 iedzīvotājus) bija noraizējušies par ekoloģisko situāciju, ja stacija tiks būvēta. Un jau togad mediji ziņoja, kāds ir Pasaules enerģētikas padomes ekspertu viedoklis: ka 
–  līdz 2020. gadam enerģiju būs izdevīgi ražot no dabasgāzes, 
–  līdz 2030. gadam – no oglēm (kamēr tās ir),
– pēc 2030. gada – no kodolenerģijas.

Ja Kurzemes elektrostacijas projektēšanai un būvēšanai vajag vismaz septiņus gadus, tad, spriežot pēc ekspertu teiktā, abos Godmaņa valdības paredzētajos variantos Liepājas elektrostacijai būs izdevīgi darboties tikai apmēram trīspadsmit gadu, un pēc tam Latvija atkal būs grūtību priekšā. Vai 13 gadu nav par maz?

Namejs Zeltiņš, Pasaules enerģētikas padomes Latvijas Nacionālās komitejas prezidents, Fizikālās enerģētikas institūta profesors izteicies par labu atomenerģijai: “Atomenerģija Latvijā ir noteikti vajadzīga, jo tai nav savas bāzes enerģijas. Ja tās nav, tātad nav arī stabilas ekonomikas. Pieņemsim, ka pasaulē nemaz nebūtu kodolenerģijas – protams, mēs tik un tā izdzīvotu. Tikai viena nelaime: tas būtu šausmīgi dārgi. Pasaules enerģētikas padome ir izstrādājusi attīstības scenārijus līdz 2050. gadam. Nostāja ir šāda: mēs nedrīkstam nevienu enerģētikas avotu idealizēt vai demonizēt. Jāattīsta ir visi.” N.Zeltiņš nav vienīgais zinātnieks, kurš ir šādās domās.

Nedomāju, ka Valda Dombrovska valdība bez pārdomām steigsies izsludināt tādu konkursu, kādu to bija iecerējuši viņu priekšgājēji. Bet vai atradīs labāku risinājumu – gan videi draudzīgāku, gan valsts, ražotāju un patērētāju naudasmakiem izdevīgāku, gan ilgtspējīgāku, un vai valdība spēs to virzīt pietiekami ātri, sasniedzot mērķi – Latvijas enerģētiskā neatkarība? Tāds ir jautājums.

Nora Driķe,
Laikraksta “Kurzemes Vārds” žurnāliste