Liepājas domes deputāta Valērija Kravcova atziņa, ka viņš nespēj aizstāvēt savu vēlētāju, vai, kā viņš izteicās, savas kopienas intereses, ir fundamentāla.

Pie šīs atziņas deputāts nonācis astoņus mēnešus pēc vēlēšanām. Atziņa tautas kalpam nākusi kā zibens no skaidrām debesīm brīdī, kad – veselus astoņus mēnešus pēc vēlēšanām! – domes priekšsēdētājs Uldis Sesks nolēmis, ka domes sēdē tomēr visiem deputātiem ir jāievēro valsts valodas likums un jārunā latviski.

Domes autsaiders Luijs Fonteins jeb Stēns Lorenss negribīgi, bet tūdaļ apliecināja, ka viņš to var. Viņš runāja latviski. Iespējams, tas Dānijas pilsonim ir grūti un neērti. Tomēr runādams viņš apliecināja, ka spēj sarunāties valsts valodā.

Latvijas pilsonis Valērijs Kravcovs, neizteikdams neviena vārda valsts valodā, sašutumu pauzdams krieviski un atstādams domes sēdi, apliecināja, ka viņš to nevar. Tas arī bija jāpierāda. Kā gan jūs, Kravcova kungs, varējāt iedomāties, ka ir iespējams pilnvērtīgi strādāt, pilnīgi ignorējot valsti, kurā dzīvojat, un ignorējot valsts valodu? Kā gan Kravcova kunga vēlētāji varēja iedomāties, ka cilvēks, kurš ne vārda neuzdrošinās izteikt latviski, varētu būt spējīgs aizstāvēt vēlētāju intereses Latvijā?

Es tikai varu minēt, kādēļ Valērijs Kravcovs nerunā latviski. Iespējams, viņam pietrūkst prāta spēju, lai valodu iemācītos. Otrs minējums – varbūt viņš prot, bet valsts valodu nicina.
Paliek vēl pāris neskaidrību. Ja Kravcova kungam nav pat minimālu valsts valodas zināšanu, tad kā viņš varēja kļūt par Latvijas pilsoni? Šo jautājumu uzdodu jau atkārtoti. Viņš pats ir sacījis, ka naturalizācijas eksāmenus nokārtot bijis viegli. Ir ļoti grūti tam noticēt.

Vēl viena neskaidrība – Kravcova kunga un Stēna Lorensa vēlētāji. Kādēļ viņiem nelikās svarīgi, ka deputāta kandidātiem nav pamatinstrumenta – valodas? Labi, Stēns Lorenss latviski, kā dzirdējām domes sēdē, spēj runāt un droši vien to varēs arvien labāk (viņš gan izteicās, ka nav Latvijas pilsonis – no kā jāsaprot, ka viņš domā: no viņa to nevar prasīt). Bet Kravcovs, kurš ir pārtraucis savu “apturēto darbību apturēšanu” partijā, šķiet, tēmē arī uz Saeimu. Vai tiešām kāds vēlētājs domā, ka Saeimā viņš spēs bez latviešu valodas aizstāvēt tautas intereses?

Un vēl kas. Ievēlētie deputāti nav tikai kādas vienas grupas, kopienas, biedrības vai vienas daudzstāvu mājas vai vienas ielas, bet gan pilsētas deputāti. Un viņiem visiem ir jādomā par pilsētas, nevis par kādas vienas grupas interesēm. Skrienot ārā no domes sēdes, viņi nepalīdzēs ne savai grupai, partijai vai mājai, ne arī pilsētai.

Nora Driķe,
laikraksta “Kurzemes Vārds” žurnāliste