Nesen atkal tika
aktualizēts jautājums par to: ir vai nav Liepājā vajadzīgas
bezmaksas autostāvvietas. Reformu partiju pārstāvošie domes
deputāti pat teicās esam veikuši liepājnieku un pilsētas viesu
aptauju, kuras rezultāts nepārsteidz – vairāk par pusi aptaujāto
vēlas bezmaksas stāvvietas.

Protams, neizbrīna
tūristu viedoklis, un arī pašu liepājnieku domas, jo ir tikai
cilvēciski vēlēties ne par ko nemaksāt. Jādomā, ja tiktu rīkota
aptauja par jautājumu, vai ir jāpērk biļete sabiedriskajā
transportā, vai var braukt bez maksas, rezultāti, kas atbalstītu
bezmaksas vizināšanos, būtu vēl iespaidīgāki.

Riskēju būt
nepopulārs, taču mans viedoklis ir, ka maksas stāvvietas nāk par
labu sakārtotai pilsētvidei, tās iedzīvotāju ērtībām un
kopējai vides kvalitātei.

Vispirms būtu
kliedējams mīts, ka pašvaldība maksas stāvvietas iecerējusi kā
rūpalu, lai papildinātu pilsētas budžetu. Pašvaldības
kapitālsabiedrība SIA ”Liepājas autostāvvietas” nav starp
pelnošākajiem uzņēmumiem, vienlaikus nenesot arī zaudējumus,
tātad pilnībā attaisnojot tās pastāvēšanas pamatā likto domu
:”Pašvaldības maksas autostāvvietas ir izveidotas ar mērķi,
lai iedzīvotāji varētu nokļūt sev vēlamajā vietā, nokārtot
savas iecerētās darīšanas pilsētas centrā un dotu vietu
nākošajam autovadītājam”.

Tik tiešām, lai kā
mēs arī nevērtētu ekonomisko situāciju valstī, arī iedzīvotāju
skaita samazināšanos valstī, automobiļu skaits Liepājas ielās,
salīdzinājumā ar agrākiem laikiem, ir būtiski pieaudzis. Jādomā,
ka pilsētas vēsturiskā centra plānotāji, dzīvojot laikā, kad
galvenais cilvēku pārvietošanās līdzeklis bija zirga vilktais
pajūgs, par tādu satiksmes intensitāti, kāda tā ir šodien,
nebija iedomājušies. Savā ziņā paralēles būtu velkamas ar
situāciju Vecrīgā, kur vēl dažus gadus atpakaļ satiksmes jomā
valdīja pilnīgs haoss, šaurās ieliņas bija neizbraucamas dēļ
to malās novietotajām automašīnām, vēlējies darba jautājumos
iebraukt uz stundu darbadienas vidū, atrast stāvvietu bija faktiski
neiespējami.

Tagad šīs
problēmas atkritušas, jo stāvvietas ir tikai par maksu, un tam
vispirms ir disciplinējošs raksturs priekš neapzinīgajiem,
savukārt cilvēkam, kam jāiebrauc uz laiku, lai nokārtotu
darīšanas kādā iestādē, kļuvis nesalīdzināmi vieglāk.

Tas pats princips
darbojas arī Liepājas centrā. Autobraucēji nelietderīgos nolūkos
nenoslogo pilsētas centru, jo rēķinās – skaitītājs griežas.
Domāju, ka autovadītāji, kas pilsētas centrā uz stundu vai divām
apstājas ar konkrētu vajadzību, var tikai priecāties, ka nav
grūtības atrast vietu, kur novietot auto, un summa, kas par to
jāmaksā, nav astronomiska.

Līdzīgs satiksmes
organizēšanas princips darbojas faktiski visur Eiropā, arī citās
Latvijas lielajās pilsētās. Vienīgais izņēmums ir Ventspils,
kurā iedzīvotāju un automašīnu tomēr ir krietni mazāk.

Tāpat, šādā
veidā atslogots pilsētas centrs iet kopā ar zaļo domāšanu, jo
motivē cilvēkus vairāk izmantot sabiedrisko transportu un, jo
sevišķi siltajos gadalaikos, arī velosipēdus, kā videi
draudzīgus pārvietošanās līdzekļus. Redzot kā tiek attīstīta
velosipēdistiem domātā infrastruktūra, gribas cerēt, ka šis
zaļais un veselīgais transporta līdzeklis, Liepājā ar laiku kļūs
tik pat iecienīts kā Rietumeiropas pilsētās. Tas būs ieguvums
gan pilsētvidei, gan mūsu veselībai.