Intervija ar Dienvidkurzemes Komunālās pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju Ojāru Petrēvicu.

– Vai lietusgāzes sabojājušas ceļus novadā?

– Šādas ziņas neesam saņēmuši. Ne nodaļu vadītāji, ne pagastu un pilsētu pārvaldnieki nav ziņojuši par avārijas situācijām. Vietām ūdens ir tecējis un aiztecējis, taču

nav konstatēti būtiski postījumi, kuru novēršanai būtu nepieciešami papildu līdzekļi.

Pārvaldnieki ir atbildīgi par savām teritorijām – viņi tās regulāri uzrauga un zina, kas tajās notiek. Ja kāda caurteka ir aizaugusi vai bojāta, viņi par to ziņo.

– Kāds šobrīd ir novada ceļu stāvoklis?

– Kā vienmēr – varētu būt labāks, bet kopumā ir ciešams. Pēc lietus ceļus greiderēsim, peļķes pazudīs, dažviet darbi jau ir izdarīti. Šoreiz lietus skāra visu novadu, tāpēc nav vietu, kur būtu ievērojami sausāks.

Parasti lielās lietavās ceļi visvairāk izskalojas Vecpils un Embūtes pusē, kur paugurainā reljefa dēļ veidojas straujas ūdens noteces. Arī no šīm vietām šoreiz nav saņemtas ziņas par nopietniem postījumiem.

Ceļus uzturam tik, cik atļauj finansējums.

Šogad ceļu uzturēšanai novadā paredzēti divi miljoni eiro, taču aptuveni miljons jau izlietots sniega tīrīšanai.

Ar katru gadu ceļu stāvoklis pasliktinās, jo nespējam atjaunot grants segumu vajadzīgajā apjomā. Grants būtu jāber daudz vairāk.

Greiderējot virskārta pakāpeniski samazinās, atsedzas lieli akmeņi, tāpēc periodiski nepieciešams atjaunot segumu. Visgrūtākā situācija ir Kazdangas pagastā, kur visiem grants ceļiem vajadzētu jaunu seguma kārtu.

Lai paveiktu visu nepieciešamo, būtu vajadzīgi aptuveni desmit miljoni eiro.

– Vai tehnikas ir pietiekami?

– Novadam nav visas nepieciešamās tehnikas, tāpēc izmantojam arī ārpakalpojumus. Iepirkumi tiek organizēti ceļu greiderēšanai, krūmu un zāles pļaušanai, grāvju tīrīšanai un asfaltēšanai.

Ar pašvaldības un pakalpojumu sniedzēju tehniku kopumā pietiek,

tāpēc problēmas nerada tehnikas trūkums. Galvenais šķērslis ir nepietiekamais finansējums.

– Kas sniedz šos ārpakalpojumus?

– Strādā gan vietējie uzņēmumi, gan no citām Latvijas vietām firmas, kas pakāpeniski ienāk mūsu reģionā. Piemēram, Rīgas uzņēmums “Vizii Urban”, kas ziemā tīrīja sniegu Liepājā, strādāja arī atsevišķos mūsu novada pagastos, jo bija uzvarējis iepirkumā.

Vēl viena Rīgas firma greiderē ceļus un piegādā granti, tomēr lielākajā daļā iepirkumu uzvar vietējie uzņēmēji.

Nereti uzņēmumi, kas uzvar iepirkumā, pēc tam meklē vietējos apakšuzņēmējus, kuri būtu gatavi strādāt par zemāku cenu.

Dažviet tas izdodas, taču, piemēram, Medzes pagastā vietējie tam nepiekrita, un firmai darbi bija jādara pašai.

Publisko iepirkumu regulējums neļauj pašvaldībai izvēlēties lētāko pakalpojuma sniedzēju ārpus noteiktās iepirkuma kārtības.